Ināras Svilānes foto
Betija Berga
Miesa kā krekls uzmesta dvēselei
kailai
Balti tīru to siltumā paturi
sev
Vienā notī iesieta dzīvība
Trauslos eņģeļa matos
kā lūgšana tava
Māt
skan
Siltu vakaru palagos
ietītas šūpuļa dziesmas
Tā kā solījums pasargāt
klusi cerot un aijājot pieglaužas
man
Smalki vizoša rītausma
gaiši spītējot
melnu nedienu rūpestiem
Mātes glabātu
trauslu ieelpu-izelpu musturā
san
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru