Mārīte Strode
Pasaule tā mazliet ir aizturējusi elpu.
Pirms šī straujā ritma,
Kas pavasara ūdeņiem ritēt straujāk liek.
Mākoņi tādi balti ,balti
Koši zilajās pavasara debesīs,
Tā vēja dzīti ātri skrien.
Kādu mirkli vēl gribas
Saglabāt atmiņā to pelēko elpu,
Kura no laukiem ārā vēl lien.
Drīz atlidos gājputni,
Saziedēs dzeltenās, baltās pūpolu pogas,
Un zaļums ik zāles stiebrā būs.
Saziedēs pirmās pavasara puķes.
Un no drūmuma nebūs ne miņas vairs.
Kāpēc tas viss, tā sāp mazliet?
Kāpēc tā spožā pavasara saule ,
Tā sāpīgi manas acīs griež?
Kāpēc tas mākoņu zilais spožums.
Man baidīties liek mazliet?
Varbūt ka acis nav pieradušas
Pie spožajām krāsām.
Bet varbūt es baidos
To spožumu sevī ielaist mazliet?
Bet varbūt es baidos,
Ka man ir atļauts mazliet vairāk,
Zināt un redzēt un sajust,
Kas citiem ir liegts mazliet!
18.03.2012
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru