Pāvela Plotņikova foto
Betija Berga
Balts svētvakars
Kā vecmāmuļas rokas
Gan sastrādātas
Bet tik silti mīļas
Kā lakats
Uzsiets svētdienai par godu
Deg baltos sveces aizlūgumos
Katrā logā
Par Tēviju!
Par dzimtu dižozoliem
Par svēteļiem un skaņām akas vindām
Sārtbalti sarkans riets
Pār sāļo krastu
Ik dzintarasarā
Vēl lūdz par Tevi
Tev,Latvija!
Dzied asie rudens vēji
Zied mārtiņrozes
nosarkst kļavas lēnām
Un sirmā zeme
Augstām debesīm
Lūdz mūžu klusītēm
Un sarmas sudrabā
Kā alvā laimi lej
Tev, Latvija!
...Betija Berga ir romantiķe, kura mūžīgi tic brīnumiem, lido sapnī, cenšas lidot arī īstenībā, nepārtraukti ar kaut ko spēlējas un nospļaujas par ikdienas rutīnu. Inga Strūberga ir sieva, mamma, meita, māsa, reizēm pat ļooooti lietišķa sieviete, kura ar abām kājām stāv uz zemes, domā par šodienu un rītdienu, plāno, mēra, skaita un izvērtē visus par un pret, tomēr nedaudz nerātni piemiedz ar aci un pasapņo par Parīzi un Monmartru…nu, redz- tomēr nevaru šīs divas būtnes atdalīt pilnīgi- saplūdušas un sapludinātas vienā tās ķepurojas pa šo dzīvi daudz labāk!
Ieva Lavrinoviča
Visu Ievas Lavrinovičas publicēto interviju ar mūsu dzejnieci Betiju Bergu lasiet, uzklikšķinot uz saites http://avizedoma.lv/?p=225#more-225
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru