Pagājušās nedēļas nogalē radās viens dzejolis. Situācija bija ikdienišķa - veca kundzīte - satinusies - sēdēja uz kāpnēm un tirgoja maisiņus, kundzītes izskats bija bēdīgs - vecas, nonēsātas drēbītes, vēja aprauta seja, bet ACIS.... Viņai bija ziedošu ķiršu acis!!!!!!!!
Iveta Dimzule
Soļi plīkšķ
Uz augšu, lejup,
Silti, saldi, steidzīgi,
Soļi plīkšķ
Caur tevi, mani,
Raud un lūdzas,
Kāpj un krīt...
Tur pa vidu dvēselīte
Čaulā nīkst,
Pēc gaismas tvīkst,
Tik caur acīm...
Sakuras zars
Pret debesīm zied.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru