Betija Berga
Tik mīksta
kā izkusis vasks
oktobra pēcpusdiena
nāk pielaikot
rūgteni saldās
pīlādžu krelles
kļavlapās samērcē matus
kastaņiem mētājas
ar ēnām un tumsām
liek skumjajam
saules karalim
šahu un matu
Oktobrim
pilnas kabatas tavu asaru
Vasara
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru