Ciemos pie varakļāniešiem

19. maijā Viļānu radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieki un Rikavas pagasta jaunie literāti tika uz aicināti piedalīties MUZEJU NAKTS -2019 pasākumos Varakļānu Novada muzejā.

Par šo interesanto UN sirsnīgo saietu savā publikācijā stāsta radošās kopas aktīva dalībniece Iveta Dimzule. 

 Muzeju nakts Varakļānu pilī.

Latvijā jau 15.reizi aizritēja Muzeju nakts. Šogad, iekļaujoties Latvijas simtgades stāstā, Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”. Muzejos tika aicināts celt godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvot viņu varoņstāstus. Varakļānu pilī novada muzeja vadītāja Terese Korsaka, atklājot pasākumu,   teica:

“2019. gads, kad atzīmējam Neatkarības kara simtgadi, ir īstais brīdis pieminēt gan karalauka varonību, gan novērtēt tos, kuru cīņas ierocis ir vārds un taure, spalva un ota. Katram laikam ir savi nepakļāvīgie – sava ceļa gājēji, kas idejas vārdā grauj mūrus un nesatricināmi nostājas pret straumi. Rūdolfa Blaumaņa apdziedātais drosmīgais un neuzpērkamais sendienu varonis – Tālavas taurētājs – lai ir kā simbols tautas varoņgaram, kas ļāvis mums piedzīvot Latvijas valsts simtgadi.”

Vakarā gaitā katram interesentam bija iespēja vērot Zemessargu bataljona paraugdemostrējumus,  klausīties zemessargu stāstus, novērtēt karavīra mugursomu, izjaukt un salikt ieročus. Jaunākos pasākuma dalībniekus aizrāva iespēja izmēģināt maskēšanās krāsu zīmējumus uz savām sejiņām.

Varakļānu pilī šai vakarā notika arī izstādes “Par brīvu Latviju” atklāšana. Bija iespēja aplūkot senas karavīru fotogrāfijas, 1.pasaules kara un 2.pasaules kara ieročus, bruņojuma detaļas. Izstādes atklāšanu kuplināja Rikavas jauno literātu uzstāšanās. 

Jaunieši lasīja savu dzeju par varoņiem un varonību. Savos darbos jaunieši uzsvēra, ka ļoti bieži tiek piemirsts pateikt paldies tiem, kuri ir tautas varoņu aizmugure: sarūpē maizi arī kara laikā, gādā par siltām zeķēm un tīru kreklu. Jaunieši tāpat atzina, ka īsts varonis patiesībā ir katrs cilvēks, kurš godīgi padara savu darbu.

Vakara turpinājumā visi Muzeju nakts apmeklētāji tika aicināti uz vakarēšanu "UZ EŽIŅAS GALVU LIKU, SARGĀT SAVU TĒVUZEMI" . Tās laikā bija pārrunas ar uzaicinātajiem  novada varoņiem,  Latvijas varoņdziesmu izdzīvošana un izdziedāšana kopā ar Varakļānu kultūras nama kori “Dzelvērte”, Stirnienes kora dziedošajiem vīriem. Varakļānieši ar patiesu lepnumu stāstīja, ka neatkarīgā Latvija no viņu sirdīm nekad nezuda: gan pirms sešdesmit gadiem, gan pirms četrdesmit un trīsdesmit gadiem bija jaunieši, kuri rakstīja un izplatīja skrejlapas, kurās stāstīja par brīvo Latviju.Varakļānos  regulāri tika darināti sarkanbaltsarkanie karogi.Tie tika pacelti virs pilsētas dažādos pieejamajos torņos. Lai drošībnieku darbu sarežģītu, karogu tuvumā tika uzlikti brīdinājumi: “Mīnēts!”

 Vakarēšanas laikā uzstājās Viļānu bibliotēkas radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dzejnieki. Darbus par tautu, tās spēku, par cieņu pret senčiem, kuri izturējuši kara briesmas, dažādu varu maiņu, deportāciju un terora viļņus, badu un ārkārtīgi smagu darbu lasīja Iveta Dimzule, Mārīte Strode un Maruta Avramčenko.

 

 Muzeju nakts turpinājumā bija iespēja lustēties mūziķa Ivara Šminiņa pavadībā. Tas, ka daudzi pasākuma apmeklētāji nemaz negribēja doties mājās, lai arī bija ļoti vēls, ir labākā liecība novada muzeja darbinieku godprātīgajam darbam un pozitīvajai gaisotnei Varakļānu pilī.

Iveta Dimzule

“Atļaujies ienākt!” dalībnieces Iveta Dimzule, Maruta Avramčenko, Mārīte Strode kopā ar Viļānu bibliotēkas darbiniecēm Anitu Dakuli un Andu Skrindževsku pie Varakļānu novada sieviešu tautastērpa.

 

15 gadi Eiropas Savienībā

Pēc 2018. gadā skaisti nosvinētajiem Latvijas simtgades svētkiem šogad maijā Latvija svin atkal- šoreiz savus 15 gadus, kopš kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. 15 gadi ir pietiekoši ilgs laiks, lai redzētu, kā ir atrisināta viena vai otra problēma un ko mēs varam sagaidīt no šīs sadarbības turpmāk.Redzam, ka ar Eiropas naudas palīdzību tiek sakārtoti ceļi, mūsdienīgāku vidi ir ieguvušas daudzas apdzīvotas vietas.

 Arī mūsu Viļānos ar Eiropas Savienības projektu naudas klātesamību ir atremontēta galvenā pilsētas iela, sakārtota domes fasāde, siltinātas un izremontētas kultūras iestādes, sakārtots skolas stadions.

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās katram Latvijas pilsonim būs jāizdara sava izvēle. 

Sakarā ar valstī izsludināto Eiropas dienu Viļānu pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā tika rīkots konkurss "15 gadi- Latvija Eiropas Savienībā". Konkursā piedalījās Viļānu vidusskolas 8.a un 8.b klases komandas.

  Dalībniekiem bija jāatbild uz bibliotekāru sagatavotajiem jautājumiem par Eiropas Savienību, kā arī par mūsu dzimteni- Latviju. Protams, nebija aizmirsti arī mūsu valsts lielie dižgari, viņu grāmatas un izteicieni.

Jautrā atmosfērā sacenšoties, uzvarēja draudzība, jo komandu dalībnieki ne tikai atbildēja uz saviem jautājumiem, bet centās palīdzēt arī grūtībās nonākušajai pretējai komandai. 

Pasākuma noslēgumā katrs dalībnieks saņēma suvenīrus ar Eiropas Savienības simboliku, kurus bija sagādājusi LR Ārlietu ministrija.

Zelma Tuče

bibliotēkas vadītāja un ESIP koordinatore

STEIGSIMIES APMEKLĒT

Pavasara saulainos pieskārienus sajutuši, 29. un 30. aprīlī steigsimies uz bibliotēku lūkot jaunās grāmatas. Pirmajiem apmeklētājiem kā vienmēr lielākas iespējas.

DIGITĀLAJĀ NEDĒĻĀ- JAUNAS PRASMES

PIESKARTIES BĒRNĪBAI

Viļānu pilsētas bibliotēkā 15. marta pēcpusdienā katram interesentam bija iespēja mazliet pieskarties savai un citu cilvēku bērnībai, jo šeit notika mīļākajām bērnības grāmatām veltīts pasākums. Bija iespēja dalīties atmiņās par bērnību, stāstīt, ko dzīvei devušas šīs gudrās un klusējošās draudzenes. Protams, skanēja arī dzeja.

  Jebkurš kārtīgs nams top tikai tad, kad tam ir stabili pamati. Arī cilvēka dzīvei ir savs pamats- bērnība. Ar kādām vērtībām pirmajos dzīves gados cilvēks sastopas, lielā mērā no tādām viņš būvē arī  savu turpmāko dzīves ceļu. Kādreizējā viļāniete Evelīna Visocka aicināja padomāt par to, ka morālās kategorijas ir mūžīgas, mainās tikai laiks. Piemēram, Poruka grāmatā "Kauja pie Knipskas" varam izjust līdzpārdzīvojumu par Cibiņa trūcīgo iztikšanu, varam sērot par viņa nosalšanu, bet, ja godīgi palūkojamies šodienā, izrādās- daudz kas  nav mainījies! Arī tagad ir bērni, kuri cieš badu, nosalst savās mājās vai mežā.

Galēniete Margarita Krole dalījās atmiņās par to, kāpēc viņa izvēlējusies ārsta profesiju. Viņas māmiņa ar smagu saslimšanu uz ilgu laiku nokļuvusi slimnīcā laikā, kad mazā meitiņa uzsāka skolas gaitas. Tieši tad dzimusi vēlme palīdzēt cilvēkiem, bet mazu mierinājumu snieguši vectēva dēstītie ozoli, kas rudeņos bagātīgi sējuši pār zemi ozolzīļu lietu. Tāpēc arī likumsakarīgi -Margaritas Stārastes "Zīļuks" ir dakteres mīļākā grāmata.

 Varakļānietei Mārītei Strodei saknes ir Īdeņā. Šīs senās vietas spēks, enerģija vienmēr strāvo Mārītes dzejā. Savukārt bērnībā meitene pavisam "nolasījusi" grāmatiņu par stirnēnu Bembiju, no kuras smēlusies drosmi, kāri pēc piedzīvojumiem, tieksmi izzināt, caurām dienām atrodoties Īdeņas pļavās, mežos, Lubānas ezera krastos.

Savos bērnības nedarbos atzinās Jefrosinija Belova un  Maruta Avramčenko. Marutu uz blēņām mudinājuši Viktora Sutejeva "Trīs kaķēni", bet sapratni par iespēju kopā ar draugiem paveikt kaut ko lielu, veicinājusi šī paša autora grāmata "Kuģītis". Savukārt dzejā Maruta stāstīja par brīnumpasauli, kuru spēj saredzēt tikai bērni.

Jefrosinija uzskata, ka viņai ir bijusi ļoti laimīga bērnība. Pati pirmā bērnībā izlasītā pasaka- "Marijkino dzetstvo", pēc tam sirsniņu aizkustinājušas citas pasakas: "Pelnrušķīte", "Pasaka par zelta zivtiņu". Dzejā viņa ar ironiju stāstīja par to, cik daudz cilvēks vēlas iegūt, nedodot pretī neko. Kā Jefrosinija raksturoja savu bērnību? Vecāki aizņemti darbos, bērni auga paši sev izdomājot nodarbes. Tās nevienmēr bija labas : kopā ar ciema puikām iemēģināts pirmais ledus, izkāpelēti visi koki, arī bīstama vizināšanās uz ledus gabaliem  palu laikā ir bijusi.

Betija Berga dzejā atzinās : "Es maziņa spēlējos ar lellēm, bet tagad dzīve spēlējas ar mani." Betija Berga pastāstīja, ka viņas bērnības priekus zināmā mērā ierobežoja nopietna slimība- sešu gadu vecumā iegūtā astma, tomēr meitene tai neļāvās. Ielika teofedrīna paciņu kabatā un skrēja kopā ar visiem, jo bija taču svarīgi piedzīvot savas jautrās nedienas, kā tās piedzīvoja divi mazi puikas Vijas Upmales "Jautrajās nedienās".

Bibliogrāfe Anda Skrindževska ar aizrautību stāstīja par Annas Hogartes grāmatu "Mafins un viņa jautrie draugi". Jāteic, ka šis ir neparasts, inovatīvs, savu laiku apsteidzis izdevums, kurš satur gan stāstus, gan dažādus atjautības uzdevumus, arī spēles. 

Bibliotēkas vadītāja Zelma Tuče arī dalījās atmiņās par mīļāko bērnības grāmatu: "Manā bērnībā grāmatu mājās nebija daudz, toties tētis katru vakaru stāstīja pasakas. Pārsvarā- savas izdomātas. Viņš ļoti spilgti  un izteiksmīgi prata stāstīt. Mīļākā bērnības grāmata - "Juris un Muris". Kamēr vēl nepratu lasīt, mani ļoti uzrunāja krāšnās ilustrācijas. Tās ļāva nojaust teksta saturu. Un kad jau pratu lasīt, tad bija tik liels prieks! Pirmā uzvara, pirmais sasniegums- pati spēju nokļūt brīnumainajā literatūras pasaulē!"

Visjaunākā pasākuma dalībniece salaspiliete Dārta, kurai ir desmit gadi, pastāstīja, ka bērnus tagad aizrauj detektīvi, piedzīvojumi, arī... šausmenītes. Mazās meitenes šī brīža favorīts ir Martina Fīdemana "Mūmijas noslēpums" . Dārta savu uzstāšanos veidoja interaktīvu- lasīja grāmatas fragmentu, pēc kura uzdeva jautājumu, kurš palīdzēja noteikt, cik uzmanīgi bijuši klātesošie.

Bet žurnāliste, redaktore, literāte Maruta Latkovska aicināja visus padomāt par to, vai mēs protam saskatīt brīnumus, kas notiek mūsu ikdienā. Marutai pašai tas ir stāsts dzives garumā par bērnībā mistiski pazudušo Skalbes "Kaķīša dzirnaviņu" krāšņo izdevumu, kura līdzinieku pavisam nesen izdevies atrast Rēzeknes centrālajā bibliotēkā. "Arī tas, ka bija mākslinieces Ievas Jurjānes atbalsts latgaliskajam izdevumam "Kačeiša patmalis", ir brīnums", saviļņoti atzinās Maruta Latkovska.

 Pasākumu kuplināja sieviešu vokālais ansamblis "Sudaruški". Skanēja dziesmas par bērnību, par grāmatu, par pasaku varoņiem. Arī vairākas dziedātājas nosauca savas mīļākās bērnības grāmatas. Piemēram, Valentīna arī šodien, lasot V. Igo "Kozeti", spēj raudāt kā bērnībā. Zinaīda atklāja, ka viņas vecāki patiesībā bija pusanalfabēti, bet vienmēr mudināja savus bērnus novērtēt izglītības spēku. Zinaīdai patikušas grāmatas par senatni un vēsturi, bet mīļākā grāmata bijusi Dodžas grāmata "Sudraba slidas". Ar garu, skaistu dzejoli klātesošos pārsteidza Oksana: "Šo dzejoli zinu kopš bērnības. Tas māca nesavtību. Kā? Ļoti vienkārši un uzskatāmi. Dzejas rindas stāsta par vecu vīru, kurš iestāda ceļa malā ķirsi tādēļ, lai ceļiniekiem būtu vieta, kur ēnā atpūsties, veldzēties."
Lai mums visiem iespēja pieskarties savai bērnībai vienmēr sniedz veldzi un spēku dzīvei!

Iveta Dimzule

Publikācijas autores fotogrāfijas

 
P.s. Pasākuma noslēgumā visi dalībnieki raksturoja mīļāko grāmatu varoņu pozitīvās rakstura iezīmes, kuras kā skaisti pavasara ziedi uzplauka uz speciāli šim mērķim sagatavota stenda.

8. marta pārsteigums

8.martā pie mums visas dienas garumā ilga "AKLAIS RANDIŅŠ AR GRĀMATU".

Daudz pozitīvu emociju, smaidu un galu galā mums visiem gandarījums par paveikto, par to, ka uzbūrām svētkus bibliotēkas apmeklētājām.

 
"Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams"(J.Rainis)