Betija Berga
Tik plāna kārtiņa ledus sērsnas
pār bradātiem dubļiem
Tik niecīgi balts
pār pelēki melno un sēro
Tā domas pirms svētvakara
tik klusas
tik trauslas un lēnas
Vien vāri pieskaras
klausās un bijīgi vēro
Pil svece
kūst gaiss
deg vakari skumjās un gaidās
nes siltumu-
trīsošu cerības tauriņu delnās
Pie ticības altāra
sakļaujas plaukstas
klust spārni
kad pagātnei atdod šo nastu
un krustu met gunī
kā ļaunumu
bailes un mokošas šaubas
tam pāri...
lai atdzimtu asaru mazgātas dvēseles raudās
no jauna un atkal...
..Kāds tevī no debesīm mīloši raugās..
22.12.2015
***
Pa tumšu nakti
Spožu gaismas taku
Lej balta zvaigzne
Melnā vakarā
Un debess sietā sijā zilu prieku
Un eņģeļmatos šūpo sniegu tā
Lai klusās domās tērptu baltus sapņus
Un liktu mīlestību siltu
Rokās tev.
Caur biezu tumsu rodi baltu staru
kā cerību
kā ticību- Es varu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru