Galvas lakatu vēsture nav datējama ar kādu noteiktu vēsturisku posmu, jo katrā kultūrā šim aksesuāram ir sava loma. Nereti lakatam ir reliģiska nozīme, daudzām tautām tas kalpo kā simbolisks apzīmējums precētai sievietei, savukārt austrumu sievietēm pamest mājvietu bez galvassegas ir bijis kategoriski noliegts...Lai nu paliek vēsture, atliek vien piebilst, ka sievietes visos laikos ir mīlējušas rotāties. Grezni lakati labi izceļ un akcentē daiļā dzimuma skaistumu.
Ikvienai, kurai ir interese par šo sievišķīgo aksesuāru dažādību iesaku no 2.-6. jūnijam apmeklēt Viļānu novada domes zālē rīkoto izstādi, veltītu šai ikdienišķajai un vienlaikus arī krāšņajai apģērba sastāvdaļai.
Izstādes rīkotāja ir krievu kultūras biedrība "Očag". Izstādē ir eksponēts 251 lakats. Vecākais no tiem pieder Marinas Dičas vecvecmāmiņai.
Tas ir bijis goda lakats, kuru sedza, ejot baznīcā(skat. attēlā redzamo melno lakatu).Cieši blakus var redzēt arī dzimtas vecmāmiņas, meitas un mazmeitiņas galvas segas.
Ekspozīcijas centrā ir Pavlo- Pasādes galvas rotas ar greznām bārkstīm.
60 lakatus izstādei atnesusi Jekaterina Kalašņikova. Pie laika ziņā vecākajiem var pieskaitīt 2 vilnas lakatus (mūsdienu izpratnē-pledus), kurus sievas lietojušas aukstajos gadalaikos vai braucot vaļējos pajūgos.
Izstādē ir skatāmi arī gaisīgi lakatiņi visās varavīksnes krāsās, darināti no šifona, kaprona, katūna un mežģīņu audumiem. Un vēl bez lakatiem tur ieraudzīsiet arī skaistus tautiskos vīriešu kreklus un sieviešu sarafānus, kurus šūdinājušas Jeļenas Delikatnajas čaklās rokas. Ļoti oriģināli ir arī tērpi, kuri ir darināti tikai no lakatiem.
Aicinu ielūkoties arī jūs šajā izstādes rīkotāju uzburtajā krāšņajā krievu nacionālās kultūrvēstures gaisotnē!
Ināra Svilāne
P.s. Raksta autores fotogrāfijas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru