Betija Berga
Pret dzīves smilšpapīru
norīvētiem pirkstiem
vēl tik un tā
pie jasmīnvēja turos
ar smeldzi iesārtu
un zilu gaismu sejā
es vējā plivinos
un atdzīvojos vējā
vēl soļi pāris
pāri akmens vižņiem
un spārni atvērsies
un atbrīvosies pirksti
es priekā iesaucos
un ieskrienos
pa vējam
nu laiks ir pacelties
tu līdzi
ejam ejam
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru