Īdeņa, Varakļāni, Viļāni

Radošā kopa „Atļaujies ienākt!” Viļānos pulcē dažādu novadu literātus. Aktīvi kopā darbojas arī Mārīte Strode no Varakļāniem.

„Esmu dzimusi un uzaugusi visskaistākajā vietā uz zemes – Īdeņā. Daba tur ir… Vienkārši krāšņa. Un tās izjūtas, kas plūst dvēselē… Nav svarīgi: zini, nezini, ka te atradusies seno latgaļu apmetne, līdz šejienei pletusies senā Varsku jūra… Senču enerģija vienkārši ienāk tevī, ja esi atvērts.

Īdeņā jutos lolota, sargāta. Esmu tēva meita, biju… viņa princesīte. Visas manas vēlmes tētis piepildīja, visus sapņus. Pašu lielāko sapni nepaspēja piepildīt. Sapņoju kļūt par balerīnu. Tētis apsolīja, ka tad, kad nosvinēsim manu piekto dzimšanas dienu, viņš aizvedīs uz Rīgu. Uz baletskolu. Sapnis nomira kopā ar tēti īsu brīdi pirms manas dzimšanas dienas,” stāsta Īdeņas meitene.

Īdeņā joprojām dzīvo Mārītes dvēsele. Katrā ziedā, katrā smilgā, katrā ceļa līkumā. Tādēļ Īdeņas motīvi, tur piedzīvotās izjūtas allaž sameklējamas Mārītes dzejā. Nu tur lasāmas arī Varakļānu un Viļānu sajūtu mozaīkas. Arī Šliselburgā un Pēterburgā, kur notika pasākumi Viļānu novada domes realizētā projekta ietvaros, piedzīvotais rod savu atspoguļojumu literārajos tekstos. Pēterburgā Mārīte pirmo reizi dzīvē klātienē vēroja baleta izrādi. Atklātības mirklī viņa uzticēja savu nerealizēto sapni dzejniekam Pāvelam Plotņikovam. Dzejnieks tai brīdī Īdeņas meitenei teica: „Redzi, ja toreiz tu būtu kļuvusi par balerīnu, tad tagad tev viss jau būtu beidzies, bet tā kā tu esi pievērsusies literatūrai, dzejai, tad tev tikai tagad viss sākas!”

Mārītes pirmās literārās skices tapa Nagļu pamatskolā pedagoģes Lūcijas Benjavas vadībā. Skolotāja reiz teikusi, ka meitenei ir tik spilgta iztēle, bagāta valoda, ka viņa arī visskumjāko skeletu spētu apaudzēt ar miesu un drēbēm no savas valodas vien.

„Varakļānus pirmo reizi izjutu tad, kad nonācu daiļdārzniecības praksē pie izcilā dārznieka Pētera Sprūdža bērnu namā. Salīdzinu tos bērnus un to, ko tagad redzu… Toreiz bērnos bija vairāk sirds siltuma. Arī bērnu nama audzēkņos. Vairāk bija cieņas pret līdzcilvēkiem. Un kā bērni prata strādāt! Vienkārši tāpat nāca un palīdzēja dārza darbos. Darīja to, kas nebija viņu pienākums. Ļoti ceru, ka esmu pratusi savā dēlā ieaudzināt darba tikumu, spēju cienīt citus cilvēkus,” apcerīgi teic Mārīte.

Iepriekšējā vasarā Mārītes dēls veica palīgdarbus celtniecībā. Tika renovēta viņu pašu un kaimiņu daudzdzīvokļu mājas. Strādāts tika ne pa jokam. Līdz vēlam vakaram. Kādā reizē puisis nolēma vēl pa vakara krēslu kopā ar draugu nedaudz izvēdināties pastaigā. Noklausījās, kā Mārīte sūdzas par galvassāpēm. Apņēmās viņas miegu netraucēt, pēc pastaigas uzvesties klusi. Nebija Mārītes galva vēl īsti tikusi līdz spilvenam, kad zvanīja draudzene, kurai steidzami bija nepieciešama palīdzība.

„Man draudzība ir svēta lieta. Lai kā ir pašai, vajag draugam palīdzību – kaut caur sienu iziešu! Tā arī tovakar. Pārnākot mājās vienos naktī, konstatēju, ka dzīvokļa durvis ciet, bet dēls atstājis atslēgu slēdzenē. Zvanījos pie durvīm, uz mobilo, klapēju pa durvīm! Nekādas reakcijas. Pārmetu krustu un kāpu pa celtnieku stalažām līdz savam – ceturtajam stāvam. Iezvēlos balkonā. Klapēju pa dēla istabas logu, zvanījos uz mobilo. Ilgi! Pēc godīgas darba dienas katram miegs ciešs, vai ne? Par dēla šoku, ieraugot mani uz balkona, ir cits stāsts, bet pati sev priecīgi uzsitu uz pleca! Lai gadi ieripojuši piektajā desmitā, bet esmu vēl nekas, ja spēju uztrausties līdz ceturtajam stāvam kā zirnekļcilvēks,” smejas Mārīte.

Ceļu uz Viļānu radošo kopu „Atļaujies ienākt!” Mārītei palīdzēja atrast dzejniece Betija Berga. Pirms vairākiem gadiem Dzejas dienām veltītā pasākumā Dekšāru pamatskolā viņa dzirdēja Mārītes literāros darbus. Betija Berga aicināja un iedrošināja pievienoties radošo cilvēku pulkam.

„Tagad savu dzīvi bez darbošanās radošajā kopā nespēju iedomāties. Kā citādi? Viļānos tevi sagaida cilvēki, kuru skatienā vien jau var izlasīt: mēs tevi saprotam! Tā ir atbalsta sajūta. Arī padomi, iedrošinājums. Šeit iegūstu ticību sev. Katra mūsu tikšanās ir svētki, jo allaž valda pozitīva atmosfēra. Valda prieks par kolēģa veikumu. Apbrīnojama ir bibliotēkas darbinieku patiesā rūpe par mums visiem,” atzīst Mārīte Strode.

Pirmais kopkrājums, kur lasāma viņas dzeja, nes nosaukumu „Lietus. Nostaļģija.”. Mārīte vairākus gadus publicējas dzejas almanahā „Rēzekne”, viņas darbi lasāmi starptautiskajā krājumā „Aizmirsti steigu!”, kā arī pavisam nesen iznākušajā dzejas un fotogrāfiju albumā „Latgales sirdspuksti”.

„Novēlu visiem saglabāt dvēselē bērnu! Ja esi sevī atstājis kaut daļu bērna, tev ir ticība saviem spēkiem. Tev ir drosme iet un darīt. Arī to, ko apkārtējie ne vienmēr saprot. Tu jūties kā pasaku feja – viens žests, un pasaule mainās uz labu! No sirds vēlos, lai pasaule kļūst tikai labāka,” saka Mārīte Strode.

Iveta Dimzule

Jaunās grāmatas bērniem un pusaudžiem

Šajā skaistajā un mierpilnajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļā acis priecēs ne vien skaistās izstādes, jaukie Adventa laika dekori un oriģinālais telpu noformējums, bet arī plašais jauno grāmatu klāsts bērniem un pusaudžiem.
Apmeklējiet Jauno grāmatu dienas 10.un 11. decembrī un izvēlieties sev vistīkamāko lasāmvielu!

Drīzumā

Dalīties priekā ar savējiem

6. novembrī Viļānu pilsētas bibliotēkā notika Pāvela Plotņikova jaunās dzejas grāmatas „Latgales akvareļi” atvēršanas svētki. Šajā grāmatā autors stāsta par mīlestību, pienākumu, atbildību. Stāsta par cilvēka dvēselisko aklumu. Teic viedus vārdus par to, ka daba ir visvarena, bet cilvēks pasaules mērogos ir tikai puteklītis.  

 „Latgales akvareļi” izdota jau pavasarī, bet dzejnieks vēlējās sagaidīt bibliotēkas atgriešanos renovētajās telpās, tādēļ grāmatas atvēršanas svētki notika tikai tagad. Pāvela Plotņikova izvēle rīkot grāmatas prezentāciju bibliotēkā ir pārdomāta. Viļānu bibliotēkā dzejnieks saņēmis milzīgu atbalstu savām radošajām idejām, šeit darbojas radošā kopa „Atļaujies ienākt!”, kas arī ir Pāvela Plotņikova idejas piepildījums.  

Pasākumā piedalījās un savu dzeju, kā arī Pāvela Plotņikova, Ivana Koroļkova dzeju lasīja Bruno Baronskis, Natālija Jakušonoka, Mārīte Strode, Maruta Avramčenko, Līvija Liepdruviete, Betija Berga, Iveta Dimzule.  

Pasākuma nobeigumā Pāvels Plotņikovs pateicās bibliotēkas kolektīvam par atbalstu pasākuma tapšanā, kā arī par atsaucību ikdienā. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja tikt pie jaunās grāmatas, kurā dzejnieks ierakstīja arī savu autogrāfu. 

Šai dienā īpašu pārsteigumu sagādāja Viļānu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Iveta Piziča, kura pasniedza katram no radošās kopas „Atļaujies ienākt!” dalībniekiem starptautisku pateicību par ieguldīto darbu starptautiskā projektā „Pierobežu teritoriju literāri mākslinieciskās telpas pilnveide kā starpvalstu komunikācijas veicinātājs”.

Iveta Dimzule.

Lauku ceļš. 

Es sapnī redzu: 

Ceļš tālē vijas balts,  

pa laukiem cilpo, 

Pie meža sāna zūd, 

Sev līdzi vilina un sauc 

- met projām skumjas savas, 

Tās vajadzīgas nav! 

Kā pati daba ceļš tek dzīvs. 

To glāsta vēji, lietus mazgā kluss. 

No draņķa laika brīves alka sevī nes. 

To glāsti tu! 

Kā cilvēkam tam miesa dzīva: 

Ir skumjš, ir nomākts, 

Slapjdraņķos tam mainās skats, 

Bet ziemā baltā top jaunavīgi kairs, 

Un vientulīgi tvīkst, kad trauksmains šķiet. 

Tā ceļam šim… tik vecis dēdējošs es šķietu. 

*****

Ar kariem dumpjiem, 

Odās apdziedātiem varas darbiem 

Gadsimts malts. 

Ar varas lielgabaliem  

Viss atvelts arī šeit. 

Kaut cilvēks 

Saprast aizmirsis 

Un dzīvu patiesību zemē rok 

Par savu niecību, 

Par dabas kvēlo spēku! 

Viņš uzspļauj Visumam, 

Viņš sapņu iedomībā nīkst, 

Kur garām aiziet 

Patiess grēku atlaišanas laiks. 

Tik algas stunda klāt 

Un tavas durvis ver. 

 202.lpp

P.s. Pāvela Plotņikova dzejoļi Ivetas Dimzules tulkojumā, Ināras Svilānes fotogrāfijas

Aicinām uz tikšanos

Šī gada 6. novembrī plkst. 16.00 aicinām visus dzejas mīļotājus uz tematisku pēcpusdienu "Latgales akvarelis". 

Pasākuma laikā ieskatīsimies Pāvela Plotņikova jaunākajā dzejoļu krājumā "Латгальская акварель", kā arī ieklausīsimies citu radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku vārsmās.

Pēc divu ar pusi gadu pārtraukuma pulcēsimies kopā skaisti izremontētajās lasītavas telpās, lai gūtu sirsnīgas, pozitīvas emocijas, ko neapšaubāmi visiem klātesošajiem dāvās mūsu autori.

Atnāciet!

 

Nepaiet garām...

Izstādes autore Dana Podnieka

No 12.oktobra līdz 27. novembrim mūsu bibliotēkas lasītavā ir skatāma Viļānu mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Danas Podniekas  mākslas darbu izstāde. Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem  autore pie mums pirmo reizi eksponēja savus datorgrafikas darbus. Tie izsauca gan lielu interesi, gan arī patiesu apbrīnu no apmeklētāju puses.

Šoreiz Dana piedāvā  mākslas cienītāju vērtējumam savus melnbaltās fotogrāfijas darbus.

Deviņi 20x20 formāta attēli gaumīgos ietvaros risina tālāk iepriekšējās izstādes galveno tēmu- prast ieraudzīt un nepaiet garām tam skaistajam, ko ikdienā mums piedāvā apkārtējā pasaule. Lai ieraudzītu brīnišķo un harmonisko, nebūt nav jādodas uz tālām zemēm. Skaistais ir mums blakus ik uz soļa. Šoreiz autore aicina vērīgi ieskatīties istabas augos. Ik lapas fragments šajos makrouzņēmumos nes sevī veselu izjūtu gammu, ko autore pastiprina  ar gaismēnu spēli, ar kādu nelielu akcentiņu izceļot to, kas piešķir katrai fotogrāfijai īpašu mākslas darba jēgu.

Uz jautājumu, kāpēc melnbaltās, Dana atbild, ka nodarbojoties arī ar krāsu fotogrāfiju. Tomēr krāsas reizēm novērš uzmanību no galvenā, ko mākslinieks ir gribējis skatītājiem pateikt caur savu darbu.
Pirmie apmeklētāji, gan lieli, gan mazi,   jau ir iepazinušies ar Danas Podniekas māksliniecisko veikumu. 
Cienījamie lasītāji un Viļānu novada iedzīvotāji! Nepalaidiet garām šo  lielisko iespēju bagātināt savu ikdienu ar pozitīviem iespaidiem, ko sniedz šī jaukā ekspozīcija. Izstāde ir atvērta darba dienās no plkst.10.00- 18.00.

PAZIŅOJUMS

No šī gada 21. septembra līdz 12. oktobrim bibliotēka būs slēgta. 
Gaidīsim jūs mūsu vecajās- jaunajās telpās 12. oktobrī!