Aristokrātiski auksts rīts
stīvi baltu apvāršņa apkakli
iesvilina debesu ādā
Sarkst pamale
birst ledus vai sarma
no aristokrātiski sirmo koku deniņiem
krūšu kabatiņā
pie sniegbaltā nēzdodziņa
Pukst sala dzeltie pirkstu gali
pukst kā mana apņemšanās
Tev nepadoties
Tev nepiedoties
Saule uzzīmēs smaidu
šai tik aristokrātiski piedzimušajai dienai
caur mani
Es pienāku tuvāk
Tu neatkāpies
spēlē paslēpes vai vienkārši krāpies
bezapziņā
zemapziņā
Blāzma kā melnbaltā kino
mēmi stāv
iepauzējot perfekto mizanscēnu
Jo lielāks aktieris
Jo lielāka pauze
Tieši tādēļ tik aristokrātiski lēni
klusi un nemanāmi
pielavās vakars
mežģīņotajai ziemas naktij
P.s. Fotografēja Ināra Svilāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru