2020. gada 13. janv.

TĀ DZĪVO TAIVĀNĀ



Viļānu pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā 10. janvārī notika interesants pasākums "Nezināmā Āzija".
Viļānieti Ilzi Zepu dzīves ceļš ir aizvedis uz tālo Taivānu, kur viņa dzīvo jau vairāk kā četrus gadus. Viņa stāstīja par to, ka Taivānā nonākusi kā studente ar Stipendiju fonda palīdzību un pēc tam palikusi šai zemē strādāt par skolotāju, mācot taivāniešu bērniem angļu valodu.
Tikšanās gaitā klātesošie uzzināja daudz interesantu faktu par Taivānas vēsturi, dabu, reliģiju,tradīcijām, dzīves veidu,dažādiem tempļiem ar Japānas stila arhitektūru.

Interesanta esot Hualien pilsēta,kuras budistu templī ikviens interesents var nodzīvot veselu mēnesi,stingri ievērojot budistu likumus:1 nedēļu-klusēšanas nedēļa,1 nedēļa bez telefona utt.Taivānā esot arī tempļi vairākiem dieviem,kuros var izvēlēties savu-Ģimenes dievu, Mīlestības dievu, Naudas dievu u.c.
Katru mēnesi taivānieši izliek ārā ēdienu mirušajiem gariem un dedzina spoku naudu,bet Spoku mēnesī nes dāvanas spokiem,šauj petardes,lai atbaidītu ļaunos garus.
Jaunā gada svinībās notiek Laternu festivāls.Vēl ir Mēness festivāls,kurā Taivānieši ģimenes lokā pie barbekjū vēro mēnesi.


Iedzīvotāji braukšanai izmanto skūterus,arī veci cilvēki ir aktīvi.Viņi parkā nodarbojas ar vingrošanu Tai - či,daudz staigā,bet vakaros dejo.

Ilze stāstīja par vulkānu Taipejā un karstajiem avotiem,kur iedzīvotāji var peldēties, par skaistajiem parkiem,par kalniem.
Viņa uzdeva jautājumus Viļānu vidusskolas 9. un 10. klašu skolēniem par Taivānu,par Āzijas valstīm,un gudrākie saņēma mazas, saldas dāvanas. 
Paldies Ilzei Zepai par interesanto stāstījumu un skaisto slaidrādi !

Apskatu sagatavoja Ināra Svilāne

2020. gada 8. janv.

DOBA I JUOS BĀRNI

Pie mums bibliotēkā aplūkojama skaista viļānietes Marutas Latkovskas izstāde "Doba i juos bārni".
Daudz interesantu un neparastu tēmas risinājumu caur vairāk kā simts fotoattēliem. Iesaku apmeklēt!


2020. gada 3. janv.

Etīde mazpilsētai un dvēselei


Maruta Avramčenko


Es eju pa Viļānu ielām. Notraucu sniegpārslas no sejas. Ieskatos pilsētai acīs- tajās ir savāds zaigojums. Skropstās trīsuļo vaicājošs skatiens. Un šajā mazpilsētas mozaīkā esmu atradusi savu vietiņu. Labu vai sliktu, bet savu...
Snieg. Taču baltais aukstums šķiet silts. 


Sastopu sevi es tūkstoš veidos. Dvēsele mana tur bezgalīgi met lokus. Viss notiek tepat manu acu priekšā, un katram skatam ir sava pasaule, vai pantus lieku es ar apdomu, vai brīvi. Nu, brīvi, es pati lemju.
Es pateicos Visaugstākajam par katru vissīkāko prieka mirkli. Tā ir mana bagātība, kuru neviens nevar atņemt.
Man šķiet- jo vairāk es šādu prieka pērlīšu savācu, jo laimīgāka kļūstu.
Varbūt tāpēc man šajā bagātībā tik ļoti gribas dalīties ar citiem- lasītājiem, ar tuviem un mīļiem cilvēkiem, pat ar nejauši sastaptiem.
Dzeju nerakstu tikai sev, rakstu lai atstarojumos satiktos ar citām dvēselēm, ar citām pasaulēm....

2019. gada 30. dec.

Ziemassvētku laika pārdomas


Margarita Krole

Mums katrā piedzimst cilvēks sīks,
Ar ķermeni un sapņiem cēliem.
Ne katrā piedzimst lielais cilvēks
Ar dvēseli, kas krūtīs kvēlo.

Tamdēļ jau atnāk Ziemassvētku laiks,
Kas iededz sirdīs mīlestības liesmu,
To guntiņu, kas sildīs mūs
Un ļaus tai gavilēt kā dziesmai.

Ne katrā piedzimst lielais cilvēks,
Kad gaismas stars jau pazūd tumsā
Un dienu skrejas dārgais vezums
Liek apstāties un dzirdēt dziesmu .

Tās maigās skaņas- brīnumdzidrās,
No Betlēmes kas nāk caur jūdzēm
Un ievibrē ikkatra krūtīs,
Kur mājo mīlestības ziedi baltie,
Un veras pumpurs sasildīts un lolots.

2019. gada 27. dec.

LAIMĪGU 2020. GADU