2018. gada 14. jūn.

JAUNĀS GRĀMATAS JŪNIJĀ




Šī gada 14. un 15. jūnijā Jauno grāmatu dienās plašā izvēlē laba nozaru literatūra un saistoša daiļliteratūra latviešu un krievu valodās. Apmeklējiet mūsu bibliotēku!

2018. gada 8. jūn.

TEV, LATVIJA


BETIJA BERGA

TĒVZEME
Klusēt jau nenozīmē ienīst
Klusējot mīlestība nenobīstas un neaizmūk
Paceļu galvu
Ievelku elpu un klusēju
Ienīst es Tevi nespētu
Nicināt nevarētu
Es spēju Tevi vien mīlēt

Plastikāta kastītē nopirkta sirsniņa divās krāsās
Pa īstam?
No tiesas?
Jūs nejokojat?
TĀ nīstat?

Es Tevi nespēju nīst
Es klusēju...

Varu Tevi vien mīlēt
Bez vārdiem
Bantēm
Sirdīm no plastikāta
Bez skaļām bazūnēm
Ļaužu simtos

Es Tevi mīlēju jau dzimstot
Es Tevi mīlēšu arī pēc tam...

*****
Es atkal rakstu tevi bez daudzpunktēm
Vārdu pie vārda
Cieši jo cieši
Kā zāģa zobi
Asi
Bez atstarpēm
Mani vārdi par tevi
Viens pie otra spiežas
Saules staros caur aizkaru ziediem
Mani vārdi par tevi
Līdzinās aveņu sārtiem saules lēktiem
Un saules rietiem
Ziedos pie kājām
Starp čīkstošiem dēļiem grīdā
Mani vārdi par tevi tik īsti
Bez daudzpunktēm un liekvārdības lentēm
Pušķojot sieti
Es atkal rakstu tevi sev
Bezmiega naktīs
Kā krustā sistais
Kā naglas
Tieši un cieši deniņu pukstēšanā
Bez atstarpēm
Es rakstu tev atzīšanos
Rītausmas cerīgās gaidās
Dzērvju klaigās un suņu rejās
Smilšu pakalnu priežu vaidās
Vētru saucošās kaiju klaigās
Es rakstu tev bez pieturām
Bez zīmēm un līkumiem
Es tev rakstu vienmēr
Magoņu asarām rakstu pa sirdi
Atzīšanos bez vārdiem
Tev, Latvija!




2018. gada 17. maijs

MANAI LATGALEI

Maruta Avramčenko 

Latgale
Latgale, šeit ir mani Viļāni,
Šeit ir ceļa sākums man,
Latgale, lepnums man par tevi,
Kad tava senā valoda skan.

Latgale, te Maltas upe mana,
Kā priecē tavu viļņu spulgs.
Te patika bērnu dienās peldēties,
Pēc spārēm skriet un atpūsties.

Latgale, pa lauku ceļiem taviem,
Gar ziedoņa pļavām, kur mīlīgi,
Visspulgākā saulīte smaida.
Pie senčiem uz kapiem eju domīgi.

Ziedošo druvu putekšņus ieelpo krūts,
Zeltainas bites sanošās vārpās dūc.
Latgale, cik te ļaudis runā un sapņo
Par gaišākām nākotnes dienām...

2018. gada 9. maijs

LĪNIJAS PĀRTOP SKAISTĀS GLEZNĀS

No 7. maija līdz 8. jūnijam Viļānu pilsētas bibliotēkas pasākumu telpā atvērta savdabīga, uzrunājoša Madaras Mālnieces darbu izstāde. Līnijas Madaras gleznās pārtop burvīgos sieviešu tēlos un eksotisku ziedu motīvos. Skaista, izsmalcināta grafika, kuru patiešām ir vērts apskatīt.

Lūk, ko par sevi stāsta pati topošā māksliniece:
"Esmu Madara.  Pašlaik studēju Latvijas Kultūras akadēmijas, Kultūras teorijas un menedžmenta 3.kursā. Pirms tam pabeidzu Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļu. Dzimusi Rēzeknē, augusi un mācījusies Nagļos, pēcāk Varakļānos, tad Rīgā, kur studēju vēl aizvien. Pašlaik dzīvoju netālu no Cēsīm – Priekuļos. Cenšos iesaistīties un līdzdarboties dažādos kultūras pasākumos, priekšā ir sarunu festivāls “Lampa”. Pie savām Interesēm varu pieskaitīt ceļošanu, dažādas mākslas izstādes un  dažādus kultūras notikumus. Interesē, kas notiek apkārt, dažādi latviešu veikumi un sasniegumi gan tepat Latvijā, gan pasaulē, kā arī uzzināt jaunas, aizraujošas lietas.  
Zīmēju jau no bērnības, mājās ir saglabājušies arī kādi bērnības zīmējumi. Vēlme sevi izpaust radoši ir bijusi klātesoša vienmēr, tomēr  ‘lielais sprādziens’ notika, šķiet 2007.gadā, kad radās vēlme zīmēt toreiz, interneta plašumos, populārus cilvēciņus. Pēc tā sākās pašas fantāzijas lidojumi, kuru pašreizējo izskatu var apskatīt izvietotajos darbos. Jau sākotnējos darbos dominē sievietes tēls, kurš ir palicis aktuāls arī pašlaik un ir dominējošais tēls gandrīz katrā zīmējumā. Tematiskās līnijas laika gaitā ir nostiprinājušās, tādējādi darbos dominē sieviešu tēli, ziedi un līniju daudzveidība. 

Personīgajā kolekcijā varētu būt ap 200 dažādu izmēru un stilu zīmējumiem. Ja esi draugos ar instagram, manus darbus vari atrast arī tur - @mmalniece
Pašlaik darbi top gan paralēli klausoties lekcijas un tiek pabeigti mājās, gan arī tikai mājās, jo ir nepieciešams miers un pilnīga koncentrēšanās, tādi parasti ir kolāžas un akrila darbi. Pārsvarā apskatāmie darbi ir radīti ar pildspalvu vai smalko marķieru palīdzību un prasa ilgu laiku un pacietību. Pēdējā laika vēlme pēc jaunām dvesmām un eksperimentiem mani ir noveduši līdz kolāžu veidošanai, kur tiek savienoti iepriekš radīti akvareļzīmējumi, pildspalvas un dažādu krāsu un tekstūru papīri. Mēģinot izkāpt no komforta zonas (lasīt: zīmēšanas ar pildspalvām), izmēģinu arī darbošanos ar akrila krāsām, arī šis process veicams tikai mierīgos apstākļos un noskaņojumā. Patīk arī zīmēt zīmējumus, kurus pati nekrāsoju, bet tie tiek dāvināti mazajiem māksliniekiem, lai var izpausties pēc sirds patikas. Šādus krāsojamos darbiņus veidoju gan uz audekla, kuru pēc tam var pielikt istabā pie sienas, gan uz papīra lapām vai kartoniem, kurus pēc tam var ierāmēt. Galvenais ir ļauties savām fantāzijām un izpaust tās redzamā veidā!

Uzskatu, ka cilvēkam ļoti svarīgi ir būt atvērtam gan pret citiem cilvēkiem, gan dažādiem viedokļiem un kultūrām, mums jāmēģina uz dzīvi raudzīties ar plašu skatienu un atvērtu prātu."

2018. gada 8. maijs

JA ZINĀM PAGĀTNI, BŪS ARĪ NĀKOTNE


Bibliotēku nedēļas ietvaros 25.aprīļa pēcpusdienā Viļānu bibliotēkas darbinieki katru interesentu aicināja uz tikšanos ar  grāmatas “Bites deja” autori Ivetu Dimzuli. Ikviens, kurš bija pasākumā, atnāca ar atvērtu sirdi. Atnāca ar vēlmi pieskarties vienai no sūrākajām Latgales, Latvijas vēstures lappusēm.
 Pasākuma ievadā tika uzsvērts, ka jēdzieni „grāmata”, „rakstnieks”, „bibliotēka”, „lasītājs” ir neatdalāmi viens no otra. Katra jauna grāmata ir ieguvums gan lasītājam, gan bibliotēkai. Vēl jo vairāk, ja autors nāk no dzimtās Latgales kultūrvides.


Ivetu Dimzuli mūsu lasītāji labi pazīst pēc daudzajām interesantajām publikācijām „Rēzeknes vēstīs” un Viļānu pilsētas bibliotēkas emuārā. Bibliotēkā pirms vairākiem gadiem pirmo reizi izskanēja viņas „Krūzīšu pastāsti” un kāda „Dižkoka 12 stāsti”. Autore ir uzstājusies visos bibliotēkas rīkotajos dzejas pasākumos, lasot savu emocionāli kolorīto dzeju. Būdama aktīva radošās kopas „Atļaujies ienākt” dalībniece, viņa vairākkārt ir vadījusi kopas autoru grāmatu prezentācijas. Un nu viņas pašas uzrakstītā pirmā grāmata „Bites deja” ir ceļā arī pie Viļānu novada lasītājiem.

Tikšanās laikā Iveta Dimzule dalījās atmiņās par to, ka pirmo vērtīgāko saskari ar grāmatu pasauli viņa piedzīvojusi savas dzimtās pilsētas – Viļānu – bibliotēkā. Literārā pasaule ļāva iztēlē uzburt ne tikai dažādas grāmatās tēlotās ainas, bet radīt arī savas: palīdzēja saulainā purenē saskatīt brīnumainu karalieni, dzērves saucienā sadzirdēt savu senču sāpes un sapņus. Tāpat I.Dimzule atzina, ka Viļānu bibliotēkas darbinieki stipri atbalstījuši viņu studiju gados, vienmēr sarūpējot mācībām nepieciešamo literatūru. Kā īpašu literāro prasmju attīstības avotu Iveta vērtē darbošanos radošajā kopā “Atļaujies ienākt!” un literātu biedrībā “Latgales ūdensroze”. Visi šie faktori ir pamats grāmatas “Bites deja” tapšanai. Grāmata balstās uz patiesu represētās Helēnas Vilnes dzīvesstāstu, bet literārais darbs ir arī autores versija par Helēnas kundzes priekiem un bēdām. 


Pasākuma turpinājumā bibliotēkas darbinieces, kā arī vadītāja Zelma Tuče lasīja fragmentus no grāmatas. Katrs Helēnas dzīves notikums izskanēja ar dziļu sirsnību un patiesu līdzjušanu pavisam jaunai meitenei(Helēnu izsūtīja 16 gadu vecumā), kurai bija jāiztur ārkārtīgi skarba, trūcīga ikdiena. 
Jāteic, ka pat Viļānu vidusskolas skolēni, ļoti nopietni iedziļinājās viņiem pilnīgi svešās, neizprotamās lietās, piemēram, kā cilvēks var ēst plikus vārītus graudus, kā var izdzīvot ar četriem kartupeļiem dienā. Īpaši uzmanīgi jaunieši klausījās fragmentu par valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa viesošanos kādeizējā Žogotu pamatskolā.
Tikšanās nobeigumā izskanēja gan jautājumi par to, kāda šobrīd ir Helēnas kundzes ikdiena, kad gadu kamolītis ritina 86 – to mūža gadu, gan vēlējumi radīt vēl literārus darbus, kuros dzīvotu mūsu novada, valsts kultūra un vēsture. Savukārt autore bija patiesi aizkustināta redzot, ka bibliotēkai
“Bites dejas” eksemplārs jau aizceļo pie kādas jaunās lasītājas atklāt Helēnas Vilnes stāstus. Iveta Dimzule teica:"Kad tu redzi, ka pavisam jauns cilvēkbērns tavu grāmatu paņem bibliotēkai lasīšanai... Tu saproti, ka mūsu cilvēku sāpes un mokas zinās arī jauni cilvēki- ja zinām pagātni, būs tautai arī nākotne! " ""
                              Anda Skrindževska, Viļānu pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe
P.s. Ināras Svilānes un Ivetas Dimzules foto