2017. gada 23. maijs

Jautrās krāsu spēles Evelīnas Visockas dzejā

Visam pasaulē ir divas puses. Arī krāsām. Mums katram savulaik nācies saskarties ar zaļiem asniem, kas nes zīmi par dzīvību. Bet zaļa var būt arī ļauna skaudība. Mums katram reiz nācies sagumt zem melnās bēdu nastas. Bet mēs arī zinām, cik spēka un sāta sniedz melnā zemīte.
Par krāsām, to vietu dzejā, dziesmās un dzīvē 19.maija pēcpusdienā Viļānu pilsētas bibliotēkā runāja Evelīna Visocka. Viņa prezentēja kopkrājumu “Krāsainās dejas”, kurā publicēti 37 viņas  dzejoļi.
Ievadot pasākumu, Evelīna pastāstīja par sevi. Viņa nāk no Mākoņkalna pagasta. Skolas gaitas saistās ar Pušas pamatskolu un Rēzeknes internātskolu, savukārt studijas – ar Daugavpils Pedagoģisko institūtu, kur iegūta krievu valodas un literatūras skolotāja kvalifikācija. Darba gaitas Evelīna iesāka Sakstagala bērnudārzā, vēlāk strādāja Varakļānu vidusskolā, Galēnu pamatskolā, bet Dravnieku pamatskolā viņa 25 gadus bija skolas direktore. Svarīgi notikumi Evelīnas dzīvē saistās arī ar Viļāniem. Šai sakarā viņa atceras:
" 1977. gada 16. jūlijā apprecējos ar Pēteri Visocki. Kā jaunā ģimenīte uzsākām kopdzīvi Viļānos, mežniecības mājā. 1977.gada 20. decembrī Viļānu slimnīcā piedzima meita Sarmīte. Pārgāju studēt uz neklātienes nodaļu. No Viļānu bibliotēkas ņēmu krievu un ārzemju literatūras klasiķu grāmatas, izlasīju visas, kas nepieciešamas eksāmenu nokārtošanai. Atceros, kur Viļānos bija vecais tirgus laukums, kurā mans tēvs pārdeva paša gatavotus no skaliem pītus grozus, sākot ar maziem ogu groziņiem, beidzot ar lielajiem siena groziem."
     
Šobrīd Evelīna Visocka ir Riebiņu novada domes izglītības jautājumu koordinatore, brīvajā laikā aktīvi iesaistās dažādās mākslinieciskajās aktivitātēs, darbojas Galēnu Roberta Mūka muzeja radošajā apvienībā "Mūka ķēķis" un raksta dzeju.
Pasākumā skanēja dzeja gan Evelīnas pašas, gan Viļānu radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku, gan ciemiņu izpildījumā. Evelīna atzina, ka savu gara pasauli vienmēr ir iekrāsojusi visos varavīksnes toņos. Un savu dzīvi savīt kā varavīksni aicināja arī Līvija Liepdruviete. Savukārt Mārīte Strode rosināja padomāt par to, kā mēs katrs savu dzīvi izkrāsojam. 
Mārīte Sprindža savu dzejoli veltīja baltajai, Iveta Dimzule- zilajai krāsai, Margarita Krole- dzintara toņiem, Jefrosinija Belova un Maruta Avramčenko -slavināja zaļo krāsu. Ciemiņi no Stabulnieku pagasta Biruta Čaunāne un Anita Betlere  runāja par it kā nesavienojamām krāsām, kā arī par to, cik sievietēm svarīgi iziet cilvēkos, smelties radošo enerģiju.
Viļāniete Paulīna Pušmucāne dalījās bērnības atmiņu stāstā par melnajiem brīžiem, kurus reizēm sev sagādājam paši.Bijis tā!  Paulīna aizgājusi ciemos pie draudzenes.Tur notikušas dažādas jautras izdarības. Kad skapī atrasta iesākta alkohola pudele, nolemts saturu pagaršot. Un tad nu tumsiņā, ejot mājās, kājas nav bijušas īsti drošas. Lai īsāks ceļš, nelielā meitene gājusi caur kapiem. Paslīdējusi un...Un kritusi! Izraktā kapā. Kad atjēgusies, saklausījusi, ka bedres pretējā galā kāds murd un it kā vaid. Paulīna pastiepusi roku, sataustījusi kaut ko spalvainu. Tā kā nav bijis spēka un drosmes veikt lielāku pārbaudi, un bijis ļoti tumšs, meitene tik gulējusi nost. Rītā izrādījies, ka Paulīnas kaimiņš ir auns. Kad saimniece, to meklēdama, nonāca kapu tuvumā, vuceniņš iemēkšķējās par atbildi viņas saucienam: "Auniņ, kur tu esi?" Tad nu atrasts gan auns, gan Paulīna.

Pasākumu kuplināja Stabulnieku sievu ansamblis "Zapevočki". Tā dalībnieces skanīgas dziesmas veltīja katrai krāsai un ar humora dzirksti dāvāja prieka liesmiņas klātesošo dvēselēm. 
Pasākuma nobeigumā Evelīna Visocka aicināja skaisti svinēt dzīvi: ļauties smiekliem, labestībai, dzīvespriekam, un katru dienu iesākt kā jaunu uzšķirtu dzīves grāmatas lapu.


Iveta Dimzule


P.s. Ivetas Dimzules un Zelmas Tučes foto

2017. gada 25. apr.

DZĪVE ATCERAS VISU!



21. aprīļa pēcpusdienā Viļānu pilsētas bibliotēkas lasītavā pulcējās Pāvela Plotņikova dzejas talanta cienītāji. Tika svinēti dzejnieka sestās grāmatas "Мысли длиною в жизнь или философия любви" atvēršanas svētki.
 Pāvels Plotņikovs pastāstīja, kā top viņa dzeja. Viņš atzina, ka reizēm ir doma, bet nav atrodami īstie vārdi, lai to ietērptu. Citā reizē ir tā, ka dzimst vārdi dažu rindiņu apjomā, un tad tās var nogulēt mēnešiem ilgi, līdz atnāk viss dzejolis. Pasākumā tika lasīta dzeja -  gan paša autora, gan literārās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku izpildījumā. Svētkus kuplināja vokālais ansamblis “Sudaruški”. 
 Grāmatā  ir četras daļas. Pirmajā tiek apdziedāta daba, otrajā – mīlestība, trešajā daļā iekļauta dažādu autoru lirika, ko atdzejojis Pāvels Plotņikovs. Viņš spējis tik dziļi sajust “spalvas biedru” dvēseles, ka pasākumā ne vienam vien noritēja kāda asara. Tik izteiksmīgi atdzejot spēj tikai īsts vārda meistars! Savukārt ceturtā grāmatas daļa veltīta pārdomām dzīves garumā.
Pasākuma laikā risinājās arī neliela viktorīna, kas bija veltīta Pāvela Plotņikova dzīvei un daiļradei. Viktorīnas laikā visi kopā noskaidrojām, ka Pāvels nāk no kuplas – 5 bērnu ģimenes, dzimis Baltkrievijā, bet uzaudzis Lietuvā. Savulaik gatavojies iestāties Viļņas konservatorijā, bet pats mainījis savu likteni, jo devies padomju armijas dienestā. Tas viņu atvedis uz Rīgu, kur satikta dzīvesbiedre Inese. 
Tieši dzīvesbiedrei pasākuma nobeigumā Pāvels Plotņikovs veltīja izjustus pateicības vārdus dzejā. Viņš pateicās par pacietību, kura Inesei bija vajadzīga tad, kad ģimene dzejniekam bija palikusi otrā plānā. Pateicās par mīlestību, kura pārmaiņu laikos pasargāja Pāvelu no liktenīgām kļūmēm.

Pāvelu Plotņikovu sveica Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova, draugi, domubiedri. Skanēja daudz laba vēlējumu, aicinājumi veidot nākamo dzejas grāmatu. Savukārt dzejnieks klātesošajiem lika pie sirds vienmēr saglabāt cilvēcību, dzīvot un strādāt godprātīgi. Pāvels Plotņikovs novēlēja: “Dzīve par mums atceras visu, tamdēļ allaž savā ceļā vairojiet pozitīvo!”
                                                     Iveta Dimzule


2017. gada 12. apr.

KAS TO LIELDIENU IEŠŪPOJA

Nāc nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevi gaida, 
 Visi bērni tevi gaida, 
Aiz vārtiem sasēduši.

 Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā tika rīkota derīgo padomu stunda. Tā iesākās ar Lieldienu vēsturi un ticējumiem par Lieldienām.
Pēc tam vecākā bibliotekāre Ināra Svilāne stāstīja par Lieldienu olu krāsošanu un rotāšanu.
Mūsdienās olu krāsošana joprojām ir populāra, aizraujoša, radoša nodarbošanās. Lieldienas nav iedomājamas bez krāsotām olām. Tās ēd, dāvā par šūpošanu, izmanto rotaļās, ar tām sitas.
3.a klases skolēniem tika sagatavots arī praktiskais darbs- Lieldienu dekoru darināšana un papīra vējdzirnavu pagatavošana.
Katrs bērns savu darbiņu varēja paņemt uz mājām.
Senie latvieši sveica saules atgriešanos Lielajā dienā, jo Lieldienas ir arī Saules svētki. Gaisma un siltums, uzvarējis tumsu, atdod zemei un dabai dzīvību.
Lai jums visiem patīkami svētki!
Ināra Mičuliša

2017. gada 10. apr.

Novadnieka Ivana Koroļkova piemiņai

Piektdien 7. aprīlī par godu rakstnieka Ivana Koroļkova piemiņai mūsu bibliotēkas lasītavā notika  novadnieka Ivana Koroļkova atcerei veltītie lasījumi.
Jūsu uzmanībai Ivetas Dimzules un Jeļenas Tarasovas publikācijas par šo sirsnīgo   pasākumu. 

TIK AUDZ! TAM DZĪVE DOTA!

7.aprīlī Viļānu pilsētas bibliotēkā nu jau otro gadu risinājās viļānieša Ivana Koroļkova daiļradei veltītie literārie lasījumi.

Pasākumu ievadīja Viļānu vidusskolas 8.d klases skolnieka Maksima Ribakova pētījums par I.Koroļkova dzīvi un daiļradi. Visiem klātesošajiem bija iespēja šķirt dzejnieka mūža lappuses, ieskatīties plašajā darbu tematikā.
 Dzejniece Līvija Liepdruviete lasīja I.Koroļkova darbu tulkojumus. Tos viņa bija atlasījusi tā, lai parādītu spalvas meistara darbu dažādo raksturu. Savukārt Pāvels Plotņikovs dalījās atmiņās par to, cik I.Koroļkovs uzmanīgi ieklausījās cilvēku runā, meklēja vārdnīcās jaunus vārdus, lai tekstus radītu pēc iespējas precīzi un kodolīgi. Un vēl! Ivans Koroļkovs savulaik atzinis, ka raksta to, ko jūt dvēsele.

Nazarijs Ribakovs pastāstīja par draudzību, kas viņu un Ivanu Koroļkovu vienoja 56 gadus, kā arī lasīja literāros darbus, kuros atspoguļoja abu pieredzēto darba ikdienā, piedzīvojumus medību gaitās.
 Īpašu dzirksti pasākumam sagādāja jaunāko klašu meiteņu trio. Viņas izpildīja populāru krievu tautasdziesmu, azartiski kuplinot skanējumu ar dažādiem vienkāršajiem mūzikas instrumentiem.


Pasākuma laikā klātesošajiem kopā ar Viļānu vidusskolas audzēkņiem bija iespēja iepazīt visus gadalaikus tā, kā tos redzējis I.Koroļkovs. Savukārt skolas Literārā kluba audzēkņi: Maksims Ribakovs(8.d klase), Marina Sidorova(12. a klase), Natālija Fjodorova(7. b klase), sniedza pasākuma apmeklētāju vērtējumam savus jaunrades darbus par pavasari, par māmuliņas nozīmi katra cilvēka dzīvē.

Šogad uz literārajiem lasījumiem bija uzaicināti Rikavas jauno literātu kopas dalībnieki. Viņi  skandēja jaunrades darbus par to, kādu redz sevi, savu dvēseli, sirdi; par to, cik brīnumaina var būt pasaule mums apkārt, ja paskatāmies uz to caur sirds prizmu.
 Literāros darbus lasīja arī Viļānu literārās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieces. Jefrosinija Belova savu dzeju veltīja Latgales krāšnumam, Iveta Dimzule ļāva paraudzīties uz Latviju kā uz māmuļu, bet Natālijas Jakušonokas vārsmās skanēja dziļi filosofiska doma par to, cik trausls ir cilvēks, viņa dvēsele.

Pasākuma nobeigumā skanēja Ivana Koroļkova vēlējums katram cilvēkam:

"Tik audz! Tam dzīve dota!Vēl iespēsi

Rast to, kurš mīlā tavu darbu svērs.

Un priecājies par to, kas tevī dzīvs,
Un neskumsti par to, kas secen gājis!"

(I.Dimzules tulkojums)

Iveta Dimzule.


 7 апреля в Вилянской городской библиотеке состоялись II литературные чтения, посвящённые творчеству нашего земляка, самобытного поэта, прозаика и художника Ивана Савельевича Королькова. 
 Темой мероприятия стал круговорот времён года на фоне родной латгальской природы, а главное - оригинальная интерпретация всего этого многообразия в прозе и стихах И.С. Королькова. 
Представить на суд публики свои новые произведения получили возможность как начинающие, так и маститые авторы.
С фактами жизни и творчества своего талантливого земляка, собравшихся познакомил Максим Рыбаков, представивший собравшимся презентацию о научном исследовании, проведённом им в текущем учебном году.
С переводами стихотворений Ивана Королькова выступила известная латгальская поэтесса Ливия Лиепдрувиете. 
 Литературный клуб подготовил к мероприятию литературную композицию " Времена года", в ходе которой членами русского литературного клуба, учащимися Вилянской средней школы, были прочитаны поэтические и прозаические произведения Ивана Королькова.
Стихотворения собственного сочинения прочли учащиеся Вилянской средней школы Марина Сидорова, Максим Рыбаков и Наталья Фёдорова, а также - юные авторы из Риковской школы под руководством поэтессы Иветы Димзуле. Порадовали присутствующих чтением своих стихотворных произведений друзья Ивана Королькова: Назарий Рыбаков и Павел Плотников (поэт, член Международной ассоциации писателей и публицистов). 
 Очень светлое, наполненное оптимизмом стихотворение, прочла вилянская поэтесса, преподаватель истории, одна из руководителей русского литературного клуба Наталья Якушонок.
Мероприятие было организовано русским литературным клубом, членами вилянского творческого объединения "Решись войти!" и 
работниками Вилянской городской библиотеки.

Елена Тарасова
P.s. Ināras Svilānes foto