2009. gada 29. dec.

2010.gads klāt

Ar Jauno gadu
Sāksim Jaunu dzīvi
Kā baltu linu dvieli aust,
Ar darbu izrakstīsim dienas,
Lai ir ko parādīt,
Ko izvērtēt un just.
/V. Kokle-Līviņa/
Cien. mūsu apmeklētāji!
Jaunu gadu vēlam jums sagaidīt ar mīļām, siltām un laimīgām domām! Lai izdodas dzīvot mīlestībā un cerībā, noticēt sev , kaut ko no sirds vēlēties un piepildīt savas vēlēšanās!
Viļānu pilsētas bibliotēkas darbinieki

2009. gada 22. dec.

Ļausim cerībai dzīvot

Iveta Dimzule
Cilvēka mūžs - Dieva asara viena,
Kas rit pasaules vaigā
Pēdām melnām un baltām.
Spēj akačus debesīs cirst un
Dziedēt rētas, kas svilst.
Tavs mūžs un mans,
Tavs mūžs un mans...
Lai Dieva asara gaisā!
Betija Berga
Šonakt piedzima Kristus
Gaiši pelēkā debesu paspartu
Melnas zaru mežģīnes greznojas
Debesu mala vien mana
Pirmo svētdienu klusi gaida...
"Kungs nāks mums palīgā
Rītā ar gaismu..."
Melnie skumju putni
Rītausmā taps balti
Cerībā pacelsies gaisā
Pie dvēseļu mājām un logiem tik ziliem
Kā bērniņu acis no miega
No mīlestības
Un sirds
"Slēdz debesu vārtus vaļā, Kungs,
Mēs lūdzam Tevi, nāc pie mums!"
Baltu sniegu caur plakstiem sijāju
Savu Adventu gaišu iemīlu
Liesma trīsuļo elpas nojausmā
Jēzus bērniņa drīzā dzimšanā
"Dziļā pusnakts tumsā gaisma mirdz,
Debess garu dziesmas līksmi skan..."
Siltā ziemā
Un siltā pasaulē
Savus sirdspukstus otram atdodot
Pāri cilvēku meliem un taisnību
Visa sākumā bija dzīvība
Nav ne zelta
Ne mantas
Ne dimantu
Četras sveces un
Mīļie sirdstuvie
Pāri visiem šīszemes dārgumiem
"Eņģelis ganiem prieku vēstīja
Jūdu zemē, Bētlemē, Dāvida cilts dzimtenē
Šonakt
Ar visspožāko zvaigzni piedzima Kristus..."

2009. gada 18. dec.

Trešā svece Adventa vainagā

Iveta Dimzule
Adventes noskaņa
Plūst soļu upe, Asaro saksofons. Sirds ritmā balti Raud pelēkais gaiss. Pa sveces ceļu Plūst debesu plīvurs. Uz atnākšanu Sauc dvēseli plaukt. Caur soļiem ceļu Zīmējam dvēselei, Caur soļiem nākam Baltajās svecēs. Plūst soļu upe Caur baltajām svecēm, Pasauli veram, Lai elpot tā sāk.
Līvija Liepdruviete
Adventa laiks.
Bolts prīks nu sveceišu līsmom
Pret debesim ceļās.
Prōts azmierst par bādom,
Par nadīnom vysom.
Nu kotrs ar ūtru dolōs
Tais gaišuma dzierkstīs,
Kas acīs, kas sirdīs
Kai zvaigzneites kvāloj.
I dīnu palākums zyud.
Par gaismas bārnim,
Par gaismas storim
Gribīs byut.
Lai pasaulei pōri
Kai eņģeļa spōrni
Svieteiba klōjas
I myužam napazyud.

Nes gaismu dvēselē.Dzejas pēcpusdiena

2009. gada 16. dec.

Betijas pārdomas par radošo kopu

Mūsu tikšanās reizes ir rada sajūtai, ka uz pasaules „nav nekā siltāka par sniega piku”, ko vari dāvāt sev tuvam cilvēkam....ne jau dāvanas materiālā vērtība ir svarīga, bet emocijas , ko gūsti dodot un ņemot. Ir tik labi, ka šajā sarežģītajā un reizēm pat smagajā laikā no savām mazajām sniega pikām mēs varam kopā savelt siltu, baltu, labsirdīgu un bezgala mīļu emociju sniegavīru...atļaujoties ienākt un pabūt kopā....nāc arī tu, kas vēl neesi pie mums bijis! Es noadīšu tev dzīvi Pa vienai cilpiņai labiski kreiliski Bez steigas ieadīšu rakstu vien tev un man domātu cerētu rastu un saprastu Pīnēs un valgos paslēpšu pūkainus vakaru saulrietus klusus skatienu apskautus rītus zvaigžņotu nojautu labirintos atrastus laimes pakavus Es noadīšu tev dzīvi Gan baltu gan raibu simts dardedzēs mērktu pa pusnakts nomodiem šķetinātu un vērptu Es noadīšu tev dzīvi Kur ņemšu dziju? To neatklāšu Bet... varbūt ... Pa valdziņam vien Tam savējo NENOŽĒLOJOT ārdīšu / 16.12.2009./
Betija Berga

Mūsu dzejnieki- Adventei

Ir aizritējis vēl viens gads bibliotēkas dzīvē. To simboliski noslēdzām ar skaistu pasākumu "Nes gaismu dvēselē".Ceram un ticam, ka šis vadmotīvs mūs mobilizēs darbam arī nākošajā gadā.Sirsnīgās tikšanās laikā dzejnieki lasīja dzejoļus,skanēja dziesmas.Katrs apmeklētājs guva iekšēju dvēselisku baudījumu un ierosmi garīgām pārdomām šai klusajā laikā pirms Ziemassvētkiem, kad kā bērnībā ticam-Brīnums nāks...
Lūk,ko par literāro pēcpusdienu saka tās dalībnieki:
"Visu pirms - jau paldies par pasākumu!Tas bija visnotaļ fantastisks . No vienas puses prieks, ka kas tāds notiek pilsētā, bet no otras mazais gruzis grauž iekšā, ka vairs nesanāk tik bieži uzturēties pilsētā, lai šādos brīnumainos brīžos būtu kopā ar šiem visiem jaukajiem ..."
Evita
"Вечер прошёл удачно. Залогом этого было широкое участие в нём молодых, юных талантов. Не могу из девушек выделить кого-то отдельно, потому что понравились все, благодаря своей индивидуальности. Стихи, песни и музыка дополняли друг друга..."
Pāvels
"Dvēseles stīgas aizkustinoša pēcpusdiena. Kad satiekas cilvēki, kuri ir uz viena viļņa, tad runā cilvēka gars, bet ja mūsu gars ir saņēmis pozitīvu kontaktinformāciju, tad arī mūsu ikdienas darbi un arī veselība ir stiprāki un veiksmīgāki!"
Iveta
"...Удивила добродушная, дружеская атмосфера.Душа дышала легко и привольно. Послушали стихи других и прочли свои опусы."
Банюта, Иван
Sirsnīgs paldies dzejniekiem un dziesmu izpildītājiem -Betijai Bergai, Evitai Bolei,Ivetai Dimzulei, Baņutai Doroščenko, Līvijai Liepdruvietei, abām Olgām Jermakovām (vecmāmiņai un mazmeitiņai), Pāvelam Plotņikovam, Bruno Baronskim,Ivanam Koroļkovam.Šiem radošajiem cilvēkiem patiešām izdevās iedegt mūsu sirdīs Adventa gaismu.
Šī un nākošā mēneša garumā emuārā tiks publicēti minēto autoru pārdomu dzeja, veltīta Adventei un Ziemassvētkiem.
Anda Skrindževska

2009. gada 14. dec.

Šai pilsētai-rakstoša sirds

Evita Bole
Te dzīvot ir silti - naktis grauzdētu laternu gaismā svilst, un kalendārā dienas prātīgi pārlapo vējš. Te dzīvot ir silti - karstvīns plūst lēts un smagas sirdis noreibis medī. Te dzīvot ir silti - laikam apmaldījusies sirdsapziņa, un ielās mēdz aizmirsties prāts. Tā dzīvot ir silti. Un silti ir kūstošam sniegam būt. Ir īsssssta sirds. Savādi – šodien snieg, un šķiet, Tikai aiz mana loga. Laternām uz kailajiem pakaušiem Virsū veļas mirdzoša dzīvība. Debesis – īpašas- Lūkojas pretim ar liegi pievērtiem plakstiem, Ar maaaaaigi pūkainu skatienu. Tur, augšā - pāri brien krāsaini elefanti, Uz mugurām nesot kādu burvīgu dvesmu. Un es zinu droši – Visskaistāk ir iemīlēties ziemā. Tad sapņi klusi kārtojas krāsainā kupenā Un nereti ieslīgst rūgtā kakao skavās., Piparkūku vīriņiem krūtīs pukst Bezgala silta ingvera sirds... Un tieši no tās – Putenis ir mācījies smiet. Neviļus... arī kanēļmaizīšu mēles savijas kopā, Skumstot pēc šī laikmeta nogalētajām zvaigznēm, Iesien tās pelēkā linu pauniņā Un sver... Pēkšņi... arī man pazūd it viss. Viss... Un es... atstāju ļaudis Ar izcilu jautājuma zīmīti rokās. Ir ziema.

2009. gada 4. dec.

Ina Goršanova- bibliotēkai

Cienījamie lasītāji!
10. un 11. decembrī mūsu bibliotēkas abonementā būs eksponēta viļānietes Inas Goršanovas grāmatu kolekcija. Izvēle būs patiešām liela,jo jūs gaida vairāk kā 100 pēdējos gados publicēto mīlestības un kriminālromānu krievu valodā, kurus bibliotēkai ir dāvājusi Ina Goršanova. Paldies viņai par dāsno velti!

2009. gada 2. dec.

Dievinu...

Liene Kukaine
Dievinu ģimeni, draugus... Dzeltenos tauriņus pavasarī Un ledainas, baltas sniega pārslas plaukstas lielumā... Dievinu šokolādi un tuva cilvēka balsi no rīta... Savas mājas un vietas, kas slēpjas aiz horizonta... Dievinu sveces un ugunskurus ezera krastā...
Sauli, debesis, jūru... Dievinu mūziku un dusmas, Ģitāru, bungas un lietus lāšu ritmu naktī uz palodzes... Dievinu lauku smaržu – zemenes un brīvību... Tāpat arī pilsētas troksni... Dievinu klusumu un iespēju izbļaustīties... Steigu, ātrumu, kustību Un klusus, lēnus, nogurušus soļus... Savus tikumus...netikumus Un „the way I’m living”...
*** Nodilusi saule neticīgo rokās...
Iztraucēts miers,
Tava elpa pinas vēja krokās...
Apmaldījušos skatienos rīts sabrūk,
Zeltītas kūniņas tauriņos pārtop...
Tici, ka vari pats savu dzīvi stīgot?
Mani pārlapo liktenis -
Nīstot
Mīlot
Stundu jūklī pie varbūtības piekaltas,
Pinas asaras - neaizskartas,
Ceļu krustojumos pie atvadu vārdiem pietvertas...
Viens solis tuvāk - palikšanai...
Viens atpakaļ - izdzišanai...
Jūdžu skrējiens - sevis atrašanai...
Tik mirdzoša saule manā plaukstā....
Bet Tavas debesis nodilušu valkā...