2014. gada 12. jūn.

Sasaukties...vienoties...nešķirties...

Tilts uz Lakstīgalu saliņu Viļānos. Ināras Svilānes foto
 
Alita Svilāne
 
Pārvarēt tālumu-sasaukties,
Sadoties rokās- vienoties,
Palikt kopā- nešķirties,
Aizstāvēt citus- ziedoties.
 
04.09.2013
 
***
Tajā vietā, tajā laikā taisnība mīt
Mirkli vēlāk- kāds pieliek vārdu, maina intonāciju
Un sauc to par informāciju
Top vēsture šķība un greiza
Lai glābtu "nāciju"
Taisnība izrādās nepareiza
Tā šodien apaug ar izdevīgiem meliem
Bet rīt jau tai cita variācija
Un vēsture vairs nav tāda kā vakar mācīja
Tā tiek lauzta un kropļota katrā lietā
Un tomēr taisnība mīt tanī laikā, tanī vietā!
13.03.2014




2014. gada 9. jūn.

Ināras Svilānes foto
 
Павел Плотников
 
Гляжу на малахитовое небо.
Оно- мозаика, сквозь листья синева...
Такое чувство, то ли явь, толь небыль,
И горизонт- цветные острова.
На озеро легли с лучом рассвета,
На глади отразились облака...
И дарит красоту земля в начале лета,
Незримою рукой художника.
 
 
 
 
 

2014. gada 4. jūn.

Lakats- tas ir skaisti un sievišķīgi

Galvas lakatu vēsture nav datējama ar kādu noteiktu vēsturisku posmu, jo katrā kultūrā šim aksesuāram ir sava loma. Nereti lakatam ir reliģiska nozīme, daudzām tautām  tas kalpo kā simbolisks apzīmējums precētai sievietei, savukārt austrumu sievietēm  pamest mājvietu bez galvassegas ir bijis kategoriski noliegts...Lai nu paliek vēsture, atliek vien piebilst, ka sievietes visos laikos ir mīlējušas rotāties. Grezni lakati labi izceļ un akcentē daiļā dzimuma skaistumu.
Ikvienai, kurai ir interese par šo sievišķīgo aksesuāru dažādību iesaku no 2.-6. jūnijam apmeklēt Viļānu novada domes zālē rīkoto izstādi, veltītu šai ikdienišķajai un vienlaikus arī krāšņajai apģērba sastāvdaļai.
Izstādes rīkotāja ir krievu kultūras biedrība "Očag". Izstādē ir eksponēts 251 lakats. Vecākais no tiem pieder Marinas Dičas vecvecmāmiņai.
Tas ir bijis goda lakats, kuru sedza, ejot baznīcā(skat. attēlā redzamo melno lakatu).Cieši blakus var redzēt arī dzimtas vecmāmiņas, meitas un mazmeitiņas  galvas segas.
Ekspozīcijas centrā ir Pavlo- Pasādes galvas rotas ar greznām bārkstīm.
60 lakatus izstādei atnesusi Jekaterina Kalašņikova. Pie laika ziņā vecākajiem var pieskaitīt 2 vilnas lakatus (mūsdienu izpratnē-pledus), kurus sievas lietojušas aukstajos gadalaikos vai braucot vaļējos pajūgos.
 
Izstādē ir skatāmi arī gaisīgi lakatiņi visās varavīksnes krāsās, darināti no šifona, kaprona, katūna un mežģīņu audumiem. Un vēl bez lakatiem tur ieraudzīsiet arī skaistus tautiskos vīriešu kreklus un sieviešu sarafānus, kurus šūdinājušas Jeļenas Delikatnajas čaklās rokas. Ļoti oriģināli ir arī tērpi, kuri ir darināti tikai no lakatiem.
Aicinu ielūkoties arī jūs šajā izstādes rīkotāju uzburtajā krāšņajā krievu nacionālās kultūrvēstures  gaisotnē!

 Ināra Svilāne

P.s. Raksta autores fotogrāfijas