2012. gada 28. dec.

Jaunajā 2013. gadā novēlam...

Mīļie lasītāji un mūsu emuāra apmeklētāji!
Tuvojas Jaunais gads...Ar jaunām cerībām, jauniem nodomiem un to piepildījumu,ar labiem vēlējumiem un jaukām, mīļām dāvanām.
Mēs, Viļānu pilsētas bibliotēkas darbinieces, arī gribam izteikt jums savus novēlējumus.

 
Jaunā gadā visiem bibliotēkas apmeklētājiem novēlu mirdzumu acīs un siltumu dvēselē, veselību pašiem un veselus mīļos!

Zelma Tuče
bibliotēkas direktore
Lai Jaunais gads nes prieku,labus, uzticamus draugus! Lai jūs visu gadu vada veiksme, labklājība, un darbs nes gandarījumu! Lai katra jauna diena dāvā kādu patīkamu brīnumu, bet šodienas baltais sniegs un putenis lai uzbur skaistu Jaungada pasaku!         Ināra Svilāne
 

2013.gadā novēlu:lai miers ir virs zemes un cilvēkiem labs prāts!        
                                                                   Ināra Mičuliša
Piepildīt iecerēto, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto!
                                                                         Ināra Zepa
 
Esiet čakli, lasiet grāmatas un žurnālus un domājiet labas domas! Veneranda Zvīdriņa
 
Lai svētku mirdzumā dzimst ticība, cerība un mīlestība jauniem darbiem un sapņiem! 
Anita Dakule

 

Lai Jaunais gads nāk ar mīlestību, stipru veselību, visu cerību piepildījumu un ir Dieva svētības bagāts!   
 Maija Podnieka

2013.gadā būt redzīgākiem, dzirdīgākiem, lai dienu steigā nepalaistu garām kādu vērtīgu iespēju, brīnumskaistu mirkli, jauka,necerēta sapņa piepildījumu. Esiet droši, ticiet saviem spēkiem, smeļaties pozitīvu enerģiju sevī un apkārtējā pasaulē! Un kaut kas no iecerētā noteikti piepildīsies!                                     Anda Skrindževska


 Laimīgu Jauno gadu!!!


 



                         
             

Es un bibliotēka

2012.gada nogalē, novembrī un decembrī, Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā tika veikta 4.-9.klašu skolēnu anonīma anketēšana „ES UN BIBLIOTĒKA” par dažādiem mūs interesējošiem jautājumiem.
  Anketas aizpildīja 100 respondenti. Uz jautājumu- „Cik bieži tu apmeklē
bērnu bibliotēku?” 36% atbildēja, ka aptuveni 1 reizi nedēļā, bet 27% - pat biežāk (ir tādi, kuri nāk katru darba dienu).
  76% respondentu apmeklē bibliotēku pēc savas iniciatīvas, bet galvenais apmeklējuma nolūks – datora lietošana (29%), savukārt mācību nolūkā apmeklē 27% respondentu.
  Grāmatas uz mājām ņem 30,5% aptaujas dalībnieku, bet datorus izmanto 30% , savu brīvo laiku pavada bibliotēkā 15% respondentu.
  Mūsu bibliotēkas grāmatu fondā orientēties ir viegli- tā domā 56% aptaujāto. Bibliotēkas grāmatu fondu par labu atzinuši 64% anketēšanas dalībnieku. Piebildīšu, ka mēs, bibliotēkas darbinieki, šādam viedoklim nepiekrītam.
  Uz jautājumu - „Tavi ierosinājumi par bērnu bibliotēkas darba uzlabošanu?” atbildes bija sekojošas: 63% vēlas vairāk jaunu grāmatu un 36% - vairāk datoru, jo pašlaik bieži vien ir jāgaida rindā, lai tiktu pie tā.
  Bibliotēkas darbinieku atsaucību respondenti novērtē kā labu (53%) un 62% mūsu bibliotēkā jūtās ērti un brīvi.
  Anketēšanas rezultātus centīsimies izmantot bērnu nodaļas lasītāju apkalpošanas pilnveidošanā un grāmatu krājuma uzlabošanā.

                                                                    Ināra Zepa.

2012. gada 18. dec.

Ceturtajai Adventa svētdienai

Ināras Svilānes foto

Šī būs ceturtā Adventa svētdiena ,un mūs no Ziemassvētkiem šķirs vairs tikai viena vienīga diena. Šķiet, ka šonedēļ ir pats pēdējais brīdis apstāties un apdomāt, ko gan tik īsā laikā vēl varu paspēt labu izdarīt?
Varbūt pastiept roku izlīguma sveicienam kādam, uz kuru vai veselu mūžību ir sirdī briedinātas dusmas un aizvainojums?
 Bet varbūt beidzot savā aizņemtībā atrast laiku vientuļa cilvēka apciemošanai, tādejādi uzdāvinot viņam to nelielo laimīti izrunāties ar kādu un būt uzklausītam?
Šai sakarā neviļus sirdī ieskanas vārdi no iemīļotas brāļu Ziemeļu dziesmas- „Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu...”
Varbūt radīsies iespēja palīdzēt kādam grūtībās nonākušam, kaut vai ar labu vārdu, siltu skatienu, mīļu smaidu? Mums taču tas neko nemaksā.Un tomēr tas ir tas, ko nevaram nopirkt ne par kādu naudu,tas, kas stāv pāri visām pasaules bagātībām  un laicīgām vērtībām.
 Domājot par to, iedegsim ceturto svecīti Adventa vainagā. No sirds uz sirdi lai stīgo Mīlestība!
                                                                              Anda
 Mārīte Strode
Kur Tas brīnums mīt...
Viena pēdiņa sniegā.
Otra pēdiņa sniegā.
Trešā un ceturtā.
Arvien tuvāk tam augstajam kalnam, 
Kura pašā galā
Viena svecīte aizdegta vainagā,
Otra svecīte aizdegta vainagā,
Trešā un ceturtā.
Spožas mirdz svecītes Adventa vainagā,
Tumsu tās kliedē un grauj,
Ļaujot mums noticēt atkal.
Kā katru gad!
Ka tieši šajos Ziemassvētkos
Brīnumam notikt ļauts.
Ticēsim pēdiņām sniegā,
Ticēsim gaismiņām vainagā,
Ticēsim savai sirsniņai,
Ka tajā tas baltais brīnums mīt!
Iedegsim gaismu Jaunajam gadam,
Lai tā baltiem mums dzīvot ļauj!
 
 
 

 

2012. gada 17. dec.

EDUARDAM USPENSKIM – 75



  22.decembrī bērnu rakstniekam Eduardam Uspenskim atzīmēsim 75. dzimšanas dienu.
  Sakarā ar šo jubileju Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces organizēja dzejas vakaru „Если был бы я девченкой”.
  Pasākumā piedalījās 2.c klases skolēni. Lasījām Eduarda Uspenska dzeju, stāstījām par autoru, iesaistījām sarunā arī klātesošos. Skolēniem tika dots uzdevums nosaukt, kādus Eduarda Uspenska grāmatu varoņus viņi zina.
 
 Bērni ar interesi klausījās dzejoļus „Песня кота Матроскина”, „Рыболов”,”Удивительное дело”,”Рассеянная няня”,”Птичий рынок” un citus.
  Dzejas vakarā otrklasnieki tika iepazīstināti ar visām bibliotēkā pieejamajām Eduarda Uspenska grāmatām. Dažas no piedāvātajām skolēni paņēma uz mājām lasīšanai.
Pasākumam atvēlētais laiks aizritēja nemanot. Visi guvām pozitīvas emocijas.

 
                                               Ināra Mičuliša.
P.s. Ināras Svilānes foto

2012. gada 14. dec.

Adventa trešajā svētdienā

Adventa rota veikalā BIG. Ināras Svilānes foto
 
Adventa laikā
kā sapīti mīcās uz vietas
manu cerību ceriņu zirgi
klus gurušo skatienu zvārguļi
bez elpas krituši ilksī
pirms rītausmas
sarmotā zālē
birst pusnakšu pārmetumi
un tikai vēl zvaigznēs bālē
piensilta ceļa
gaidošie izliekumi
velk caurvējam līdzi kā ēnas
dusmas par nebūšanām
par taku
kas aiztinas lēnām
gar rītdienas melošanām
ar pakaviem
cerības manas
kuļ akmeņus putekļu putās
bet apvāršņu zilajie rudeņi
dus kumeļu rāmajās mutēs
un tikai pa saullēktu
mākoņos
steidz rītdienas cerību slokas
kā putnēnu siltu
pasauli
paceļot ticības rokās.
Gaišais Adventes laiks. Kā ticības, sirdsapziņas skaidrības, piedošanas, cerības un mīlestības laiks. Baltās, sniegotās dienas un zvaigžņotās naktis kā četras sveces mūžības vainagā iededz siltumu un mieru. Mieru, kurā mīt patiesa vēlēšanās saprast un piedot… piedot sev un citiem visu , kas sāp un sūrst . Pārdomas sadodas rokās un gaida savu dievišķo atklāsmi – Ziemassvētkus, kad kā nezūdoša cerība dzimst Kristus.
Ticība dod savu gaismu gada tumšākajās stundās, palīdz dziedināt sirdi, dvēseli un miesu. Tā dzidra un skaidra ieskanas baznīcas zvanos un paceļas baltajos torņos, norimst klusajā gaidīšanā un sasilda katru sirdi.
Betija Berga
P.s.Svētdien degsim trešo sveci Adventa vainagā, būsim harmonijā ar sevi, līdzcilvēkiem un apkārtējo pasauli.


 

2012. gada 7. dec.

Otrajā Adventa svētdienā

 
Daudziem no mums Advente ir laiks, kas piepildīts  ar klusām ilgām un cerībām. Vēl jo vairāk šīs sajūtas pastiprina tur laukā, aiz loga graciozi krītošās sniega pārslas, kuras pamazām apklāj zemi ar baltu villaini un padara gaišākas mūsu domas šajās īsajās un tumšajās decembra dienās. Tās ved mums pretī kaut kam ļoti gaišam un mīļam, drusku piemirstam un pazaudētam dienu mežonīgajā skrejā, tam kas mums atkal no jauna jāatrod un jāsajūt šajā Adventa laikā.
Pēc dažām dienām iedegsim otro sveci Adventa vainagā...                                                                                                                         
 Anda
 
Iveta Dimzule
 
Adventei
 
Es ērkšķi apsedzu-
Tas samtā mirdz ,
Pār sausām smilgām
Klāju plīvurus.
 
Es sauli aizdedzu-
Viss zaigot sāk,
Pār zemi gaismas
Ticība nāk līt.
 
Es melno akaci
Simts dvēslēs sedzu-
Pār debesīm zied
Rudzupuķu tilts.
 
Es sevi sārņiem uzsedzu,
Lai uzzied zeme balta,
Es atnāku pie katra,
Es...
 


2012. gada 3. dec.

Adventei atnākot

Katru gadu četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem iestājas Adventa laiks.Arī mūsu pilsētā  tas ir klusi ienācis ar dvēseli rosinošiem dievkalpojumiem Viļānu Romas katoļu baznīcā un skaistu rokdarbnieku izstādi Viļānu novada pašvaldības zālē.To  ik gadus rīko labdarības biedrības „Atbalsts” vadītāja Valentīna Vaivode un biedrības aktīvākie cilvēki, klāt  pieaicinot daudzas čaklas un meistarīgas rokas no Viļānu novada un pārnovadiem. Izstādes eksponātu klāsts ir ļoti plašs, daudzveidīgs,bagāts ar autoru izdomu un darbiņiem pievienoto sirds siltumu un mīlestību. Apmeklējiet šo jauko izstādi, kuras galvenais mērķis ir savākt ziedojumus priekš dāvanām tiem cilvēkiem, kuriem Ziemassvētki nesola ne bagātīgi klātus galdus,ne krāšņas dāvanas, ne plašu draugu loku!  Lai arī viņu sirdīs iedegas cerība un svētku sajūta!Šajā sakarā prātā nāk Raiņa filosofiskās rindas:
"Gūt var ņemot,
Gūt var dodot,
Dodot gūtais neatņemams..."
Kas tad ir Advente? Vārds "Advente" cēlies no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē ATNĀKŠANU". Gadu no gada Kristus nāk pie mums, ar savu neredzamo, vien dvēselē jaušamo klātbūtni un dievišķo piemēru rosinot mūs kļūt  tīrākiem domās, vārdos, darbos, sirsnīgākiem, nesavtīgākiem un mīlošākiem.
Ar pirmo Adventes dienu  mēs uzsākam Ziemassvētku gaidīšanu. Taču Adventes laikam ir vēl kāda būtiska, dziļi simboliska vērtība — pirmām kārtām tieši ar Pirmo adventi sākas kristīgās baznīcas jaunais gads.
 Tradicionālā Adventes krāsa ir VIOLETA, kas norāda, ka ir gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka  ir sācies gavēņa laiks, vienlaikus akcentējot, ka Adventa laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika. Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī DEBESZILĀ krāsa, kas ir CERĪBAS krāsa.Savukārt SARKANĀ akcentē Jēzus bezgala nesavtīgo MĪLESTĪBU uz cilvēkiem.
Neiztrūkstošs Adventa simbols ir vainags, kuram tradicionāli ir apļa forma . Aplis nozīmē pabeigtību un pilnību, kā ari bezgalību, norādot uz dievišķo. Parasti to veido no mūžzaļajiem augiem, kas liecina par mūžīgo dzīvību. Visbiežāk vainagā izmanto egļu zarus, jo to galos skujas veido krustam līdzīgu figūru. Mūsdienās Adventa vainagu veido  no visdažādākajiem materiāliem( par to var pārliecināties apmeklējot iepriekš minēto izstādi) vai arī aizstāj to ar izgreznotu svečturi vai skaistu kompozīciju.
 Sveces, ko dedzam Adventa vainagā, nav tikai un vienīgi krāšņs  dekors, kurš modinātu mūsos tuvojošos svētku sajūtu. Tās ir Dieva gaismas simbols, kas ienāk pasaules tumsā, lai vairotu šo gaismu un gala rezultātā uzvarētu mūsos ieperinājušos tumsu... Pie tam katrai no Adventa svecēm ir sava, īpaša nozīme.
PIRMĀ SVECE (kura kopš vakardienas spoži mirdz mūsu Adventa vainagos) simbolizē cerības gaismu un  atgādina mums senos pravietojumus par Dieva Dēla drīzu piedzimšanu.
Adventa laiks tradicionāli ir kluss un mierīgs, rosinošs uz pārdomām, uz lielo dvēseles tīrīšanu, nožēlojot savus  izteiktos  skarbos vārdus, sliktos darbus,dusmas, nenovīdību un īgnumu. Šis ir īstais laiks lūgt piedošanu Dievam un cilvēkiem, kā arī piedot saviem pāridarītājiem.
Lai mums visiem  izdodas!
 Anda Skrindževska
 P.s. Fotogrāfijās redzami labdarības b-bas "Atbalsts" rīkotās izstādes fragmenti.