2019. gada 30. dec.

Ziemassvētku laika pārdomas


Margarita Krole

Mums katrā piedzimst cilvēks sīks,
Ar ķermeni un sapņiem cēliem.
Ne katrā piedzimst lielais cilvēks
Ar dvēseli, kas krūtīs kvēlo.

Tamdēļ jau atnāk Ziemassvētku laiks,
Kas iededz sirdīs mīlestības liesmu,
To guntiņu, kas sildīs mūs
Un ļaus tai gavilēt kā dziesmai.

Ne katrā piedzimst lielais cilvēks,
Kad gaismas stars jau pazūd tumsā
Un dienu skrejas dārgais vezums
Liek apstāties un dzirdēt dziesmu .

Tās maigās skaņas- brīnumdzidrās,
No Betlēmes kas nāk caur jūdzēm
Un ievibrē ikkatra krūtīs,
Kur mājo mīlestības ziedi baltie,
Un veras pumpurs sasildīts un lolots.

2019. gada 27. dec.

LAIMĪGU 2020. GADU


2019. gada 16. dec.

"ATĻAUJIES IENĀKT"- 10 GADU JUBILEJA



13. decembra pēcpusdienā Viļānu bibliotēkā pulcējās radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieki, lai svinētu savas darbības 10 gadu jubileju. Pasākumu ievadīja bibliogrāfe Anda Skrindževska, viņa visus klātesošos ar prezentācijas palīdzību aizveda desmit gadu garā ceļojumā par to, kas paveikts “Atļaujies ienākt” darbības gadu laikā. Izdarīts tiešām daudz: regulāras tikšanās, radošo darbu lasījumi, konkursi, sadarbība ar Viļānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, pedagogiem, pasākumu rīkošana, darbība starpvalstu projektā, dalība dažādos kopkrājumos, izdoti īpaši kopkrājumi “Aizmirsti steigu!”, “Dvēseles valoda”. Šai laikā iznākušas arī radošās kopas dalībnieku autorgrāmatas.
 Pēc tam savus sadarbības partnerus ar dzejas lasījumiem sveica Rikavas jaunie literāti. Jauniešiem labā atmiņā dalība Ivanam Koroļkovam veltītajos lasījumos, kā arī jaunās pozitīvās pieredzes, kas tika piedzīvotas Grāmatu svētkos Viļānos.Un tad jau vārds tika dots pašiem gaviļniekiem. Riebiņu novada dzejnieces Evelīna Visocka un Margarita Krole pateicās par iespēju iegūt pozitīvu emocionālo lādiņu katrā tikšanās reizē. Īpaši sirsnīgi skanēja Margaritas dzejas rindas par lielo cilvēku – mūsu fizisko ķermeni, un mazo cilvēku – par dvēseli, ko mēs reizēm pilnībā ignorējam, tādējādi daudz zaudējot dzīves ceļa gājumā.

Viļāniete Natālija Jakušonoka ir trausla, smalka, šķiet, viņas dzejā vajadzētu skanēt tikai bitīšu dūkoņai un pīpenīšu čukstiem. Te vietā sakāmvārds “Neskati vīru pēc cepures!” Pārfrāzējot – nespried par Natālijas dzeju pirms neesi to dzirdējis! Natālijas Jakušonokas lirikā pār klausītāju, lasītāju līst bagātīgi un dziedinoši ūdenskritumi, uzelpo plaši lauki un uzplaukst debesis. Arī šoreiz Natālija ļāva katram izbaudīt šo burvību, reizē liekot pārdomāt savu vērtību skalu.

Varakļāniete Mārīte Strode veltīja sirsnīgas rindas tautas spēkam. Patiesībā, mēs esam stipri vien tad, kad atbalstām viens otru. Mārīte Strode ir tā, kura vienmēr atsaucas lūgumam par Viļānu bibliotēkas emuāra materiālu papildināšanu.

Obelišku sādžā mītošā Jefrosinija Belova ir īsts “dabas bērns”. Viņa saklausa katra koka stāstus, sajūt puķes sāpi. Jefrosinijas dzejas valoda vijas kā krāsaini dzīpari, savijot kopā veselas dabas gleznas. Rakstīt Jefrosinija Belova sāka pusmūžā, kad Aizsaules dārzos aizgāja vīrs. Tad nāca vēl citi emocionāli smagi pārdzīvojumi. Jefrosinija zem tiem nesabruka, nemeklēja vieglāko un vienkāršāko ceļu. Viņa uztvēra Visuma dāvanu – spēju pārdzīvojumus salikt emocionāli spēcīgā dzejā. Šodien ieguvēja ir ne tikai viņa, bet katrs, kurš lasa šīs neparastās sievietes dzejas rindas.

Dzejas lasījumu izskaņā viļāniete Maruta Avramčenko ļāva skanēt apcerīgām rindām par cilvēka gara spēku. Marutai jau iznākuši divi dzejas krājumi: “Skusteņš viejā” un “Dienu pavedienā”.  Pagājušajā gadā grāmata “Skusteņš viejā” bija lasītākā dzejas grāmata Rēzeknes un Viļānu novados.

Pasākuma turpinājumā bibliotēkas vadītājas Zelmas Tučes vadībā risinājās neparasts konkurss. Bibliotēkas darbinieces bija pacentušās sameklēt autoru iepriekšējo gadu dzejas rindas, bet klātesošajiem bija jāatpazīst, kam pieder konkrētais darbs. Izrādījās, ka tas nemaz nav viegli. Dabas tēli, dzīves vērtību analīze, dvēseles sāpes, gadalaiku spēles, garīgās vērtības, dzimtās puses mīlestība – šīs tēmas apdzied katrs autors. Vislabāko rezultātu konkursā uzrādīja dzejniece Evelīna Visocka.

Un tad jau – tēja, kafija, bezgala gardais pīrāgs, ko sarūpēja Evelīna Visocka un Margarita Krole, siltas sarunas un pārrunas par nākamajiem darbiem. Par kādu ieceri uzreiz skanēja sirsnīgi saucieni: “Es zinu, ko un kā darīt!”, par kādu – vēl nopietni jāpadomā. Galvenā atziņa – uzdrošināties kāpt pāri sabiedrībā valdošajiem stereotipiem, tikai tā varam izvairīties no “siltā, smakojošā dīķa”- dzīves. Dzīve mums dota tieši tādēļ, lai mēs ietu tālāk, augstāk, lai dzīvotu vērtīgāk!
Iveta Dimzule
P.s. Publikācijas autores fotogrāfijas