2018. gada 14. nov.

Rotas Latvijas simtgadei


13. novembrī Viļānu pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā notika derīgo padomu stunda "Sarkans-Balts- Sarkans"2.c klases skolēniem. Bērni kopā ar klases audzinātāju Larisu Gribusti darināja rotas 18. Novembra svētku dienai.
Latvijas dzimšanas diena ir katram Latvijas iedzīvotājam nozīmīga svētku diena, tāpēc izvēlējāmies gatavot rotas Latvijas karoga krāsās. Izmantojām sarkanas un baltas lentas, tām pievienojot arī lentīti ar tautiskajiem rakstiem.
Par godu Latvijas simtajai dzimšanas dienai Viļānos notiek un notiks dažādi svētku pasākumi- koncerti, fotoizstādes, radošo darbu un rokdarbu izstādes. Pēdējos gados cilvēki aktīvi sākuši nēsāt karoga krāsu lentīti pie apģērba. Tas vairo arī patriotisko sajūtu. Cerams, ka arī otrklasnieku darinātās rotas iepriecinās visus, kuri tās apskatīs.


Lai skaista un neaizmirstama Latvijas 100. dzimšanas diena!

Ināra Svilāne
P.s. Autores foto



2018. gada 5. nov.

Tikšanās ar Pepiju Garzeķi

Šī gada 31. oktobrī mūsu bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā Pepija Garzeķe aicināja pirmo klašu skolēnus uz tikšanos bērnu grāmatu pasaulē.
Visu klātesošo uzmanības centrā, protams, bija iemīļotā literārā varone- draiskule Pepija. Viņa aši vien iesaistīja pirmklasniekus dažādās interesantās praktiskās nodarbēs.
Bērniem vajadzēja rādīt savas prasmes dažādu vārdiņu salikšanā uz tāfeles. Neizpalika arī rotaļas.
Atraktīvās Pepijas Garzeķes pārliecināti, daudzi pirmklasnieki kļuva par mūsu bibliotēkas Bērnu nodaļas lasītājiem.
Lai bērniem uz ilgu laiku atmiņās paliktu šis pirmais bibliotēkas apmeklējums, viņi tika cienāti ar saldumiem, bet dāvanā katrs saņēma  skaistu grāmatzīmi.

Ināra Zepa

2018. gada 24. okt.

SARKANS. BALTS. SARKANS jeb vēlreiz par izstādi

Viļānu pilsētas bibliotēkā līdz 20.novembrim apskatāma rokdarbu izstāde “Sarkans, balts, sarkans”. Izstāde ir veltījums Latvijas simtajai dzimšanas dienai.
Bibliogrāfe Anda Skrindževska pastāstīja: “Ideja par šādu izstādi radās pirms gada. Mēs, bibliotēkas darbinieki, uzrunājām gan viļāniešus, gan citu novadu cilvēkus. Valsts spēks ir vienotībā, tāpēc vēlējāmies skaistā izstādē apvienot pēc iespējas vairāk mūsu zemes iedzīvotāju caur viņu veikumu. Uzrunātie viļānieši atsaucās visi. Darbi ir augstā līmenī, katrā darbā iespējams sajust cilvēka sirds siltumu, labās domas, ko viņš veltījis Latvijai. Rokdarbus veidojuši gan mazi bērniņi, gan solīdu gadu īpašnieki. Gandrīz puse darbu pieder Viļānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, skaisti darbi arī Bērnu un jauniešu centra vizuālās mākslas pulciņa dalībniekiem. Varbūt īpaši var uzteikt zēnus, piemēram, Denisu Nadzežņikovu, Georgiju Samuilovu – viņiem ir ļoti rūpīgi veidoti darbiņi.”
Ekspozīcijā ar neparastu smalkumu izceļas biedrības “Iedvesma plus” darinājumi.
Piedalījušies arī 10 individuālie rokdarbnieki. Innai Jukko pieder boho(hipiju) stila brošas, kaklarotas. Rita Kromāne noaudusi sedziņu no plastikāta maizes iepakojumu maisiņiem, kuri ir izstādes koncepcijai atbilstošajās krāsās.

 Lidija Urtāne notamborējusi ļoti gaumīgus trauku paliktnīšus.
“Izstādē skatāmi darbi dažādām gaumēm. Ir plecu lakati, rokassprādzes, pulsa sildītāji, matu rotas, adatu spilventiņi, apsveikumi. Visu nemaz nav iespējams nosaukt. Liels gandarījums par cilvēku atsaucību, prieks par to, ka izaicinājums tika pieņemts, un ar šo izaicinājumu rokdarbnieki veiksmīgi tika galā. Radīt un realizēt ideju tikai noteiktās krāsās nav viegli un vienkārši. Prieks par cilvēku izdomu, prieks par rūpību. Prieks, ka cilvēki iedvesmojas viens no otra. Liels gandarījums, ka izstāde cilvēkiem patīk. Piemēram, kādu dienu ito atnāca apskatīties bērnudārza audzēkņi. Un pēc tam daži no šiem bērniem veda savus vecākus uz izstādi, lai viņi arī redz rokdarbnieku dāvanu valsts lielajā jubilejā. Nāciet, gūstiet spēku sirdij! Latvijas karoga krāsas, to īpašais siltums sasilda katru dvēseli un aicina iegriezties izstādē vēl!” aicina Anda Skrindževska.

Iveta Dimzule

Autores fotogrāfijas

2018. gada 22. okt.

LATVIJAI PAR GODU




No 17. oktobra līdz 20. novembrim par godu Latvijas simtgadei mūsu bibliotēkas pasākumu telpā ir eksponēta plaša radošo darbu un rokdarbu izstāde "SARKANS. BALTS. SARKANS". Gandrīz gada garumā tapa šie darbi, kurus gatavoja gan pieaugušie, gan bērni, gan organizācijas, gan arī atsevišķi rokdarbnieki. Prieks par katru eksponātu, jo ikviens no tiem apliecina autoru mīlestību uz savu dzimto zemi.

Latvijai- 100... Lai šie svētki ienāk ikvienā mājā ar siltumu, uzticību, cerību un lepnumu par piederību šai skaistajai zemei!
Apmeklējiet mūsu izstādi!

2018. gada 3. okt.

MEITĀM

Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībniece Iveta Dimzule dzejas pēcpusdienā "Pieskāriens dvēselei" ar savu dzejoli "Meitām" dziļi skāra klātesošo vissmalkākās dvēseļu stīgas. Šīs dzejas vārsmas, emocionāli piesātinātas ar autores personīgajiem pārdzīvojumiem, ļāva ikvienam ieskatīties vienas stipras dzimtas vairāku paaudžu likteņos, vienlaikus izdzīvojot visas mūsu tautas vēstures smagākās lappuses vairāk kā 100  gadu garumā. 

Iveta Dimzule
MEITĀM
Tu pasmel ūdeni no vec-vecmātes akas...
Dzied akas vinda tā,
kā dziedāja pirms gadiem simts un
mazliet vairāk,
kad veldzi meklēja šeit tava vec-vec-
vecmāmiņa Zuze.
Pār zemi piektā gada uguns lija, vec-
vec-vecmāmiņa Zuze
Baltus autiņus baļļiņā mērca- viss
ūdens dvašu gaidīja.
Laiks savas nītis vilka, tas zemes rētas
klusām sedza,
Tik debesis caur asinīm pēc elpas
tvēra...
Klaudz ložmetējs, un lielgabali raud,
kad ļaužu miesu iesāk rīt.
Tik vec- vec- vecmāmiņa Zuze smeļ
atkal ūdeni no akas,
lai baltu putru katlā aust...
Un atkal balta saule rētas dzēš,
 viss aug, viss zaļo, dzied.
Pār sētas slieksni tava vec- vecmāte
Antoņina kāpj,
Šeit balto plīvuru no viņas galvas
pusnakts zags...
Smeļ ūdeni no akas vec- vecmāte,
darbs darbu dzen.
Nāk bērni pasaulē, tev vecmāmiņa
dzidrā aprīlī ir klāt.
Tik debesis pēc asinīm jau atkal tver...
Pie tavas vec- vecmātes akas
nāves bailes kaklu slaista.
Rīb kara mašīna, sēj nāvi pļavās,
tīrumos un sētās,
Tik akas veldzi visi pieprasa
un ņem,
Pat maizes kumosu un siltu segu
no sētas projām rauj.
Laiks atkal savas nītis velk, tam gaita
sava,
Ir kādu gadu bagāts galds, 
un bada roka reizēm pieklauvē.
Tad sivēns jāpaslēpj starp malkas grēdām,
tad savā grāvī jāzog siens.
Tad vienu kleitu trijas māsas dala,
uz trejiem brāļiem zābakpāris viens.
Aiz mājas sešās rindās ābeles,lai
katram bērnam kārums tiek,
septītā...
Tā septītā aug debesīs, kur Pēterītis
maziņš gāja...
Es, meitiņ, nezinu, vai mēs to visu
 izturētu...
Mēs šodien esam mūsu stipro senču
dēļ, un varam veldzi
vec-vec-vecmāmiņas akā rast.
Tu pasmel ūdeni no vec- vecmātes akas,
Dzied akas vinda tavu senču balsīs,
Tu viņiem visiem šodien elpu dod.

2018. gada augusts

P.s. Autores foto



2018. gada 1. okt.

PIESKARIES DVĒSELEI

Septembris ir vasaras un rudens satikšanās laiks. Septembris- tradicionālais Dzejas dienu mēnesis, kad Latvijas ciemos, pilsētās gan šaurākā, gan kuplākā pulkā sanāk dzejas rindu veidotāji, sanāk lirikas cienītāji. Sapulcējas tie, kuriem svarīgi ļaut savai dvēselei izdzīvot radīšanas un patiesu emociju dievišķo pieskārienu sirdij.
Dzejas mēneša izskaņā 28. septembra pēcpusdienā Viļānu pilsētas bibliotēkā izskanēja literāri muzikāls pasākums "PIESKĀRIENS DVĒSELEI". To atklāja Viļānu Mūzikas un mākslas skolas saksofona spēles 7. klases audzēknis Vjačeslavs Litvjakovs. Viņa izpildījumā skanēja neparasts tango, kas ļāva katram pasākuma apmeklētājam sajust gan ugunīgu liesmu, gan skaudru skumju pieskārienus. 

Dzejas rindas  skanēja radošās kopas"Atļaujies ienākt!" dalībnieku izpildījumā.
Jefrosinija Belova ļāva katram izjust izmirstošo ciemu sāpi. Autore savirknējusi vairākus dzejoļus par seno vecticībnieku ciemu- Rimši. 

Mārīte Strode savā dzejā atklāti stāstīja par to, kas šodien notiek mūsu zemītē:
"...Mazo Latviju mūsu
Kā maizes riecienu salauž
Un pārdod par centiem
Pasaules bagātiem kungiem."
Pāvela Plotņikova dzejā skanēja sirsnīgi vārdi par Latvijas krāšņo dabu un tās cilvēkiem. Īpašs mirklis šajā dzejas pēcpusdienā bija Pāvela Plotņikova dzejoļa "Pilāts" skanējums gan autora izpildījumā, gan atdzejojumā latviešu valodā.
Katra dzejas rinda, kas izskanēja pasākumā, ir autoru dvēselēs izauklēta. Betija Berga, Maruta Avramčenko, Iveta Dimzule, Natālija Jakušonoka lasīja dzeju, kas lika aizdomāties par dzīves un laika gaitu, par patiesu mīlestību, par godaprātu, ļāva katram pasākuma apmeklētājam dziļi, jo dziļi ieskatīties savās dvēselēs.




Pasākumu kuplināja sieviešu ansamblis "Sudaruški". Tā dalībnieces katru dziesmu ne vienkārši izdziedāja, bet izdzīvoja ar sirdi. Šī īpašā siržu satikšanās izjūta deva šai pēcpusdienai neparasti lielu emocionālo pacēlumu. Ne viens vien dzejnieks un pasākuma apmeklētājs vakara gaitā norausa pa kādai skaidrai asarai. tas nozīme tikai to, ka šajā pasākumā Viļānu pilsētas bibliotēkā tika izdzīvota dvēseļu saskaršanās.
Iveta Dimzule
P.s. Ināras Svilānes un Ivetas Dimzules foto

2018. gada 20. sept.

IZSTĀDE PAR SPOKIEM

Ikvienam mūsu bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas apmeklētājam ir iespēja apskatīt interesantu un neparastu Viļānu Mūzikas un mākslas skolas vizuālās mākslas konkursa darbu izstādi par iespaidīgiem spokiem un nebēdnīgiem spociņiem.
Piemērota tēma rudenim, kad dienas kļūst aizvien īsākas un vakari  tumšāki.
Pārsteidz arī mazo autoru izdomas bagātība un asprātība.
Apmeklējiet šo izstādi, kura būs atvērta līdz 19.oktobrim.

P.s. Fotografēja Ināra Svilāne

2018. gada 12. sept.

Jauno mākslinieku diplomdarbu izstādē

Jau otro gadu  mūsu bibliotēkas apmeklētājus priecē Viļānu Mūzikas un mākslas skolas 6 audzēkņu diplomdarbu izstāde. 
Absolvente Laura Desaine ir radījusi brīnišķīgas ilustrācijas Marutas Avramčenko topošajai dzejas grāmatai "Karstie pilieni". Smalki, filigrāni izstrādāti grafikas darbi nes sevī dziļu noskaņu,harmoniski sasaistot jaunās mākslinieces fantāziju ar konkrētā dzejoļa saturu.
Aleksandras Sirjakas apgleznotajos zīda lakatos attēlotas Ūdens,Uguns un Gaisa stihijas. Šie trīs darbi veido saskaņotu kompozīciju un uzsver to, ka viss mums apkārt ir nepārtraukts, dzīvs, no jauna atdzimstošs.
Edītes Meikulānes gobelēnā ar mīlestību ieausta dzimtās puses rudenīga ainava. Ar lielu rūpību veidotais darbs tapis ar rokām, izmantojot saivu un dakšiņu.
Pirogrāfijas tehnikā ir izveidots Ērika Stirāna diplomdarbs "Pasaules koks". Jau pats nosaukums izsaka tā simbolisko jēgu: cilvēks ir parādīts ciešā vienotībā ar Visumu.
Annas Aksjonovas diplomdarbs saucas "Manas ģimenes puķu sapnis". Viņa ir dāvājusi saviem tuviniekiem skaisti un gaumīgi apgleznotus zīda spilvenus. Uz katra no tiem ir mammas, tēta un māsas vārda pirmie burti, kurus gaumīgi ieskauj viņu mīļākie ziedi.
Priecē arī Maritas Vulānes dekoratīvie puzuri. 
Katram no tiem ir savs dekorējums.Diplomdarba mērķis bija parādīt, cik dažādas ir to veidošanas un izmantošanas iespējas interjerā.
Visi minētie darbi ir tapuši pieredzējušas pedagoģes Maijas Podniekas vadībā. Viņa saviem audzēkņiem allaž palīdz gan ar vērtīgu padomu, gan arī ar  interesantu ideju.
Apmeklējiet šo skaisto izstādi, kura būs atvērta līdz 12.oktobrim!
Anda Skrindževska

2018. gada 4. jūl.

TAUTAS SAIMES GRĀMATA- Viļānos


Dzīvojam mūsu mīļotās Latvijas lielo svētku priekšvakarā. Biedrība RASA šim svarīgajam notikumam par godu 2017.gada nogalē ir uzsākusi veidot "TAUTAS SAIMES GRĀMATU", kurā ikviens no mums var ierakstīt savus novēlējumus Latvijai, atmiņas, idejas un ierosinājumus mūsu valsts augšupejai. Šī grāmata ceļo no pagasta uz pagastu, no pilsētas uz pilsētu, no novada uz novadu. Ierakstu skaits tajā nemitīgi pieaug.

CIENĪJAMIE VIĻĀNU NOVADA IEDZĪVOTĀJI! Pašlaik šī "TAUTAS SAIMES GRĀMATA" atrodas pie mums- Viļānu pilsētas bibliotēkas lasītavā un būs pieejama tikai līdz 16. jūlijam. Atnāciet un ierakstiet savu lappusi mūsu kopējās vēstures grāmatā!
Tālāk tā turpinās savu iesākto ceļu pa novadiem, līdz atradīs mājvietu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā mūsu simtgades lieciniece nākamajām paaudzēm.

2018. gada 14. jūn.

JAUNĀS GRĀMATAS JŪNIJĀ




Šī gada 14. un 15. jūnijā Jauno grāmatu dienās plašā izvēlē laba nozaru literatūra un saistoša daiļliteratūra latviešu un krievu valodās. Apmeklējiet mūsu bibliotēku!

2018. gada 8. jūn.

TEV, LATVIJA


BETIJA BERGA

TĒVZEME
Klusēt jau nenozīmē ienīst
Klusējot mīlestība nenobīstas un neaizmūk
Paceļu galvu
Ievelku elpu un klusēju
Ienīst es Tevi nespētu
Nicināt nevarētu
Es spēju Tevi vien mīlēt

Plastikāta kastītē nopirkta sirsniņa divās krāsās
Pa īstam?
No tiesas?
Jūs nejokojat?
TĀ nīstat?

Es Tevi nespēju nīst
Es klusēju...

Varu Tevi vien mīlēt
Bez vārdiem
Bantēm
Sirdīm no plastikāta
Bez skaļām bazūnēm
Ļaužu simtos

Es Tevi mīlēju jau dzimstot
Es Tevi mīlēšu arī pēc tam...

*****
Es atkal rakstu tevi bez daudzpunktēm
Vārdu pie vārda
Cieši jo cieši
Kā zāģa zobi
Asi
Bez atstarpēm
Mani vārdi par tevi
Viens pie otra spiežas
Saules staros caur aizkaru ziediem
Mani vārdi par tevi
Līdzinās aveņu sārtiem saules lēktiem
Un saules rietiem
Ziedos pie kājām
Starp čīkstošiem dēļiem grīdā
Mani vārdi par tevi tik īsti
Bez daudzpunktēm un liekvārdības lentēm
Pušķojot sieti
Es atkal rakstu tevi sev
Bezmiega naktīs
Kā krustā sistais
Kā naglas
Tieši un cieši deniņu pukstēšanā
Bez atstarpēm
Es rakstu tev atzīšanos
Rītausmas cerīgās gaidās
Dzērvju klaigās un suņu rejās
Smilšu pakalnu priežu vaidās
Vētru saucošās kaiju klaigās
Es rakstu tev bez pieturām
Bez zīmēm un līkumiem
Es tev rakstu vienmēr
Magoņu asarām rakstu pa sirdi
Atzīšanos bez vārdiem
Tev, Latvija!




2018. gada 17. maijs

MANAI LATGALEI

Maruta Avramčenko 

Latgale
Latgale, šeit ir mani Viļāni,
Šeit ir ceļa sākums man,
Latgale, lepnums man par tevi,
Kad tava senā valoda skan.

Latgale, te Maltas upe mana,
Kā priecē tavu viļņu spulgs.
Te patika bērnu dienās peldēties,
Pēc spārēm skriet un atpūsties.

Latgale, pa lauku ceļiem taviem,
Gar ziedoņa pļavām, kur mīlīgi,
Visspulgākā saulīte smaida.
Pie senčiem uz kapiem eju domīgi.

Ziedošo druvu putekšņus ieelpo krūts,
Zeltainas bites sanošās vārpās dūc.
Latgale, cik te ļaudis runā un sapņo
Par gaišākām nākotnes dienām...

2018. gada 9. maijs

LĪNIJAS PĀRTOP SKAISTĀS GLEZNĀS

No 7. maija līdz 8. jūnijam Viļānu pilsētas bibliotēkas pasākumu telpā atvērta savdabīga, uzrunājoša Madaras Mālnieces darbu izstāde. Līnijas Madaras gleznās pārtop burvīgos sieviešu tēlos un eksotisku ziedu motīvos. Skaista, izsmalcināta grafika, kuru patiešām ir vērts apskatīt.

Lūk, ko par sevi stāsta pati topošā māksliniece:
"Esmu Madara.  Pašlaik studēju Latvijas Kultūras akadēmijas, Kultūras teorijas un menedžmenta 3.kursā. Pirms tam pabeidzu Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļu. Dzimusi Rēzeknē, augusi un mācījusies Nagļos, pēcāk Varakļānos, tad Rīgā, kur studēju vēl aizvien. Pašlaik dzīvoju netālu no Cēsīm – Priekuļos. Cenšos iesaistīties un līdzdarboties dažādos kultūras pasākumos, priekšā ir sarunu festivāls “Lampa”. Pie savām Interesēm varu pieskaitīt ceļošanu, dažādas mākslas izstādes un  dažādus kultūras notikumus. Interesē, kas notiek apkārt, dažādi latviešu veikumi un sasniegumi gan tepat Latvijā, gan pasaulē, kā arī uzzināt jaunas, aizraujošas lietas.  
Zīmēju jau no bērnības, mājās ir saglabājušies arī kādi bērnības zīmējumi. Vēlme sevi izpaust radoši ir bijusi klātesoša vienmēr, tomēr  ‘lielais sprādziens’ notika, šķiet 2007.gadā, kad radās vēlme zīmēt toreiz, interneta plašumos, populārus cilvēciņus. Pēc tā sākās pašas fantāzijas lidojumi, kuru pašreizējo izskatu var apskatīt izvietotajos darbos. Jau sākotnējos darbos dominē sievietes tēls, kurš ir palicis aktuāls arī pašlaik un ir dominējošais tēls gandrīz katrā zīmējumā. Tematiskās līnijas laika gaitā ir nostiprinājušās, tādējādi darbos dominē sieviešu tēli, ziedi un līniju daudzveidība. 

Personīgajā kolekcijā varētu būt ap 200 dažādu izmēru un stilu zīmējumiem. Ja esi draugos ar instagram, manus darbus vari atrast arī tur - @mmalniece
Pašlaik darbi top gan paralēli klausoties lekcijas un tiek pabeigti mājās, gan arī tikai mājās, jo ir nepieciešams miers un pilnīga koncentrēšanās, tādi parasti ir kolāžas un akrila darbi. Pārsvarā apskatāmie darbi ir radīti ar pildspalvu vai smalko marķieru palīdzību un prasa ilgu laiku un pacietību. Pēdējā laika vēlme pēc jaunām dvesmām un eksperimentiem mani ir noveduši līdz kolāžu veidošanai, kur tiek savienoti iepriekš radīti akvareļzīmējumi, pildspalvas un dažādu krāsu un tekstūru papīri. Mēģinot izkāpt no komforta zonas (lasīt: zīmēšanas ar pildspalvām), izmēģinu arī darbošanos ar akrila krāsām, arī šis process veicams tikai mierīgos apstākļos un noskaņojumā. Patīk arī zīmēt zīmējumus, kurus pati nekrāsoju, bet tie tiek dāvināti mazajiem māksliniekiem, lai var izpausties pēc sirds patikas. Šādus krāsojamos darbiņus veidoju gan uz audekla, kuru pēc tam var pielikt istabā pie sienas, gan uz papīra lapām vai kartoniem, kurus pēc tam var ierāmēt. Galvenais ir ļauties savām fantāzijām un izpaust tās redzamā veidā!

Uzskatu, ka cilvēkam ļoti svarīgi ir būt atvērtam gan pret citiem cilvēkiem, gan dažādiem viedokļiem un kultūrām, mums jāmēģina uz dzīvi raudzīties ar plašu skatienu un atvērtu prātu."

2018. gada 8. maijs

JA ZINĀM PAGĀTNI, BŪS ARĪ NĀKOTNE


Bibliotēku nedēļas ietvaros 25.aprīļa pēcpusdienā Viļānu bibliotēkas darbinieki katru interesentu aicināja uz tikšanos ar  grāmatas “Bites deja” autori Ivetu Dimzuli. Ikviens, kurš bija pasākumā, atnāca ar atvērtu sirdi. Atnāca ar vēlmi pieskarties vienai no sūrākajām Latgales, Latvijas vēstures lappusēm.
 Pasākuma ievadā tika uzsvērts, ka jēdzieni „grāmata”, „rakstnieks”, „bibliotēka”, „lasītājs” ir neatdalāmi viens no otra. Katra jauna grāmata ir ieguvums gan lasītājam, gan bibliotēkai. Vēl jo vairāk, ja autors nāk no dzimtās Latgales kultūrvides.


Ivetu Dimzuli mūsu lasītāji labi pazīst pēc daudzajām interesantajām publikācijām „Rēzeknes vēstīs” un Viļānu pilsētas bibliotēkas emuārā. Bibliotēkā pirms vairākiem gadiem pirmo reizi izskanēja viņas „Krūzīšu pastāsti” un kāda „Dižkoka 12 stāsti”. Autore ir uzstājusies visos bibliotēkas rīkotajos dzejas pasākumos, lasot savu emocionāli kolorīto dzeju. Būdama aktīva radošās kopas „Atļaujies ienākt” dalībniece, viņa vairākkārt ir vadījusi kopas autoru grāmatu prezentācijas. Un nu viņas pašas uzrakstītā pirmā grāmata „Bites deja” ir ceļā arī pie Viļānu novada lasītājiem.

Tikšanās laikā Iveta Dimzule dalījās atmiņās par to, ka pirmo vērtīgāko saskari ar grāmatu pasauli viņa piedzīvojusi savas dzimtās pilsētas – Viļānu – bibliotēkā. Literārā pasaule ļāva iztēlē uzburt ne tikai dažādas grāmatās tēlotās ainas, bet radīt arī savas: palīdzēja saulainā purenē saskatīt brīnumainu karalieni, dzērves saucienā sadzirdēt savu senču sāpes un sapņus. Tāpat I.Dimzule atzina, ka Viļānu bibliotēkas darbinieki stipri atbalstījuši viņu studiju gados, vienmēr sarūpējot mācībām nepieciešamo literatūru. Kā īpašu literāro prasmju attīstības avotu Iveta vērtē darbošanos radošajā kopā “Atļaujies ienākt!” un literātu biedrībā “Latgales ūdensroze”. Visi šie faktori ir pamats grāmatas “Bites deja” tapšanai. Grāmata balstās uz patiesu represētās Helēnas Vilnes dzīvesstāstu, bet literārais darbs ir arī autores versija par Helēnas kundzes priekiem un bēdām. 


Pasākuma turpinājumā bibliotēkas darbinieces, kā arī vadītāja Zelma Tuče lasīja fragmentus no grāmatas. Katrs Helēnas dzīves notikums izskanēja ar dziļu sirsnību un patiesu līdzjušanu pavisam jaunai meitenei(Helēnu izsūtīja 16 gadu vecumā), kurai bija jāiztur ārkārtīgi skarba, trūcīga ikdiena. 
Jāteic, ka pat Viļānu vidusskolas skolēni, ļoti nopietni iedziļinājās viņiem pilnīgi svešās, neizprotamās lietās, piemēram, kā cilvēks var ēst plikus vārītus graudus, kā var izdzīvot ar četriem kartupeļiem dienā. Īpaši uzmanīgi jaunieši klausījās fragmentu par valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa viesošanos kādeizējā Žogotu pamatskolā.
Tikšanās nobeigumā izskanēja gan jautājumi par to, kāda šobrīd ir Helēnas kundzes ikdiena, kad gadu kamolītis ritina 86 – to mūža gadu, gan vēlējumi radīt vēl literārus darbus, kuros dzīvotu mūsu novada, valsts kultūra un vēsture. Savukārt autore bija patiesi aizkustināta redzot, ka bibliotēkai
“Bites dejas” eksemplārs jau aizceļo pie kādas jaunās lasītājas atklāt Helēnas Vilnes stāstus. Iveta Dimzule teica:"Kad tu redzi, ka pavisam jauns cilvēkbērns tavu grāmatu paņem bibliotēkai lasīšanai... Tu saproti, ka mūsu cilvēku sāpes un mokas zinās arī jauni cilvēki- ja zinām pagātni, būs tautai arī nākotne! " ""
                              Anda Skrindževska, Viļānu pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe
P.s. Ināras Svilānes un Ivetas Dimzules foto