2012. gada 28. dec.

Jaunajā 2013. gadā novēlam...

Mīļie lasītāji un mūsu emuāra apmeklētāji!
Tuvojas Jaunais gads...Ar jaunām cerībām, jauniem nodomiem un to piepildījumu,ar labiem vēlējumiem un jaukām, mīļām dāvanām.
Mēs, Viļānu pilsētas bibliotēkas darbinieces, arī gribam izteikt jums savus novēlējumus.

 
Jaunā gadā visiem bibliotēkas apmeklētājiem novēlu mirdzumu acīs un siltumu dvēselē, veselību pašiem un veselus mīļos!

Zelma Tuče
bibliotēkas direktore
Lai Jaunais gads nes prieku,labus, uzticamus draugus! Lai jūs visu gadu vada veiksme, labklājība, un darbs nes gandarījumu! Lai katra jauna diena dāvā kādu patīkamu brīnumu, bet šodienas baltais sniegs un putenis lai uzbur skaistu Jaungada pasaku!         Ināra Svilāne
 

2013.gadā novēlu:lai miers ir virs zemes un cilvēkiem labs prāts!        
                                                                   Ināra Mičuliša
Piepildīt iecerēto, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto!
                                                                         Ināra Zepa
 
Esiet čakli, lasiet grāmatas un žurnālus un domājiet labas domas! Veneranda Zvīdriņa
 
Lai svētku mirdzumā dzimst ticība, cerība un mīlestība jauniem darbiem un sapņiem! 
Anita Dakule

 

Lai Jaunais gads nāk ar mīlestību, stipru veselību, visu cerību piepildījumu un ir Dieva svētības bagāts!   
 Maija Podnieka

2013.gadā būt redzīgākiem, dzirdīgākiem, lai dienu steigā nepalaistu garām kādu vērtīgu iespēju, brīnumskaistu mirkli, jauka,necerēta sapņa piepildījumu. Esiet droši, ticiet saviem spēkiem, smeļaties pozitīvu enerģiju sevī un apkārtējā pasaulē! Un kaut kas no iecerētā noteikti piepildīsies!                                     Anda Skrindževska


 Laimīgu Jauno gadu!!!


 



                         
             

Es un bibliotēka

2012.gada nogalē, novembrī un decembrī, Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā tika veikta 4.-9.klašu skolēnu anonīma anketēšana „ES UN BIBLIOTĒKA” par dažādiem mūs interesējošiem jautājumiem.
  Anketas aizpildīja 100 respondenti. Uz jautājumu- „Cik bieži tu apmeklē
bērnu bibliotēku?” 36% atbildēja, ka aptuveni 1 reizi nedēļā, bet 27% - pat biežāk (ir tādi, kuri nāk katru darba dienu).
  76% respondentu apmeklē bibliotēku pēc savas iniciatīvas, bet galvenais apmeklējuma nolūks – datora lietošana (29%), savukārt mācību nolūkā apmeklē 27% respondentu.
  Grāmatas uz mājām ņem 30,5% aptaujas dalībnieku, bet datorus izmanto 30% , savu brīvo laiku pavada bibliotēkā 15% respondentu.
  Mūsu bibliotēkas grāmatu fondā orientēties ir viegli- tā domā 56% aptaujāto. Bibliotēkas grāmatu fondu par labu atzinuši 64% anketēšanas dalībnieku. Piebildīšu, ka mēs, bibliotēkas darbinieki, šādam viedoklim nepiekrītam.
  Uz jautājumu - „Tavi ierosinājumi par bērnu bibliotēkas darba uzlabošanu?” atbildes bija sekojošas: 63% vēlas vairāk jaunu grāmatu un 36% - vairāk datoru, jo pašlaik bieži vien ir jāgaida rindā, lai tiktu pie tā.
  Bibliotēkas darbinieku atsaucību respondenti novērtē kā labu (53%) un 62% mūsu bibliotēkā jūtās ērti un brīvi.
  Anketēšanas rezultātus centīsimies izmantot bērnu nodaļas lasītāju apkalpošanas pilnveidošanā un grāmatu krājuma uzlabošanā.

                                                                    Ināra Zepa.

2012. gada 18. dec.

Ceturtajai Adventa svētdienai

Ināras Svilānes foto

Šī būs ceturtā Adventa svētdiena ,un mūs no Ziemassvētkiem šķirs vairs tikai viena vienīga diena. Šķiet, ka šonedēļ ir pats pēdējais brīdis apstāties un apdomāt, ko gan tik īsā laikā vēl varu paspēt labu izdarīt?
Varbūt pastiept roku izlīguma sveicienam kādam, uz kuru vai veselu mūžību ir sirdī briedinātas dusmas un aizvainojums?
 Bet varbūt beidzot savā aizņemtībā atrast laiku vientuļa cilvēka apciemošanai, tādejādi uzdāvinot viņam to nelielo laimīti izrunāties ar kādu un būt uzklausītam?
Šai sakarā neviļus sirdī ieskanas vārdi no iemīļotas brāļu Ziemeļu dziesmas- „Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu...”
Varbūt radīsies iespēja palīdzēt kādam grūtībās nonākušam, kaut vai ar labu vārdu, siltu skatienu, mīļu smaidu? Mums taču tas neko nemaksā.Un tomēr tas ir tas, ko nevaram nopirkt ne par kādu naudu,tas, kas stāv pāri visām pasaules bagātībām  un laicīgām vērtībām.
 Domājot par to, iedegsim ceturto svecīti Adventa vainagā. No sirds uz sirdi lai stīgo Mīlestība!
                                                                              Anda
 Mārīte Strode
Kur Tas brīnums mīt...
Viena pēdiņa sniegā.
Otra pēdiņa sniegā.
Trešā un ceturtā.
Arvien tuvāk tam augstajam kalnam, 
Kura pašā galā
Viena svecīte aizdegta vainagā,
Otra svecīte aizdegta vainagā,
Trešā un ceturtā.
Spožas mirdz svecītes Adventa vainagā,
Tumsu tās kliedē un grauj,
Ļaujot mums noticēt atkal.
Kā katru gad!
Ka tieši šajos Ziemassvētkos
Brīnumam notikt ļauts.
Ticēsim pēdiņām sniegā,
Ticēsim gaismiņām vainagā,
Ticēsim savai sirsniņai,
Ka tajā tas baltais brīnums mīt!
Iedegsim gaismu Jaunajam gadam,
Lai tā baltiem mums dzīvot ļauj!
 
 
 

 

2012. gada 17. dec.

EDUARDAM USPENSKIM – 75



  22.decembrī bērnu rakstniekam Eduardam Uspenskim atzīmēsim 75. dzimšanas dienu.
  Sakarā ar šo jubileju Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces organizēja dzejas vakaru „Если был бы я девченкой”.
  Pasākumā piedalījās 2.c klases skolēni. Lasījām Eduarda Uspenska dzeju, stāstījām par autoru, iesaistījām sarunā arī klātesošos. Skolēniem tika dots uzdevums nosaukt, kādus Eduarda Uspenska grāmatu varoņus viņi zina.
 
 Bērni ar interesi klausījās dzejoļus „Песня кота Матроскина”, „Рыболов”,”Удивительное дело”,”Рассеянная няня”,”Птичий рынок” un citus.
  Dzejas vakarā otrklasnieki tika iepazīstināti ar visām bibliotēkā pieejamajām Eduarda Uspenska grāmatām. Dažas no piedāvātajām skolēni paņēma uz mājām lasīšanai.
Pasākumam atvēlētais laiks aizritēja nemanot. Visi guvām pozitīvas emocijas.

 
                                               Ināra Mičuliša.
P.s. Ināras Svilānes foto

2012. gada 14. dec.

Adventa trešajā svētdienā

Adventa rota veikalā BIG. Ināras Svilānes foto
 
Adventa laikā
kā sapīti mīcās uz vietas
manu cerību ceriņu zirgi
klus gurušo skatienu zvārguļi
bez elpas krituši ilksī
pirms rītausmas
sarmotā zālē
birst pusnakšu pārmetumi
un tikai vēl zvaigznēs bālē
piensilta ceļa
gaidošie izliekumi
velk caurvējam līdzi kā ēnas
dusmas par nebūšanām
par taku
kas aiztinas lēnām
gar rītdienas melošanām
ar pakaviem
cerības manas
kuļ akmeņus putekļu putās
bet apvāršņu zilajie rudeņi
dus kumeļu rāmajās mutēs
un tikai pa saullēktu
mākoņos
steidz rītdienas cerību slokas
kā putnēnu siltu
pasauli
paceļot ticības rokās.
Gaišais Adventes laiks. Kā ticības, sirdsapziņas skaidrības, piedošanas, cerības un mīlestības laiks. Baltās, sniegotās dienas un zvaigžņotās naktis kā četras sveces mūžības vainagā iededz siltumu un mieru. Mieru, kurā mīt patiesa vēlēšanās saprast un piedot… piedot sev un citiem visu , kas sāp un sūrst . Pārdomas sadodas rokās un gaida savu dievišķo atklāsmi – Ziemassvētkus, kad kā nezūdoša cerība dzimst Kristus.
Ticība dod savu gaismu gada tumšākajās stundās, palīdz dziedināt sirdi, dvēseli un miesu. Tā dzidra un skaidra ieskanas baznīcas zvanos un paceļas baltajos torņos, norimst klusajā gaidīšanā un sasilda katru sirdi.
Betija Berga
P.s.Svētdien degsim trešo sveci Adventa vainagā, būsim harmonijā ar sevi, līdzcilvēkiem un apkārtējo pasauli.


 

2012. gada 7. dec.

Otrajā Adventa svētdienā

 
Daudziem no mums Advente ir laiks, kas piepildīts  ar klusām ilgām un cerībām. Vēl jo vairāk šīs sajūtas pastiprina tur laukā, aiz loga graciozi krītošās sniega pārslas, kuras pamazām apklāj zemi ar baltu villaini un padara gaišākas mūsu domas šajās īsajās un tumšajās decembra dienās. Tās ved mums pretī kaut kam ļoti gaišam un mīļam, drusku piemirstam un pazaudētam dienu mežonīgajā skrejā, tam kas mums atkal no jauna jāatrod un jāsajūt šajā Adventa laikā.
Pēc dažām dienām iedegsim otro sveci Adventa vainagā...                                                                                                                         
 Anda
 
Iveta Dimzule
 
Adventei
 
Es ērkšķi apsedzu-
Tas samtā mirdz ,
Pār sausām smilgām
Klāju plīvurus.
 
Es sauli aizdedzu-
Viss zaigot sāk,
Pār zemi gaismas
Ticība nāk līt.
 
Es melno akaci
Simts dvēslēs sedzu-
Pār debesīm zied
Rudzupuķu tilts.
 
Es sevi sārņiem uzsedzu,
Lai uzzied zeme balta,
Es atnāku pie katra,
Es...
 


2012. gada 3. dec.

Adventei atnākot

Katru gadu četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem iestājas Adventa laiks.Arī mūsu pilsētā  tas ir klusi ienācis ar dvēseli rosinošiem dievkalpojumiem Viļānu Romas katoļu baznīcā un skaistu rokdarbnieku izstādi Viļānu novada pašvaldības zālē.To  ik gadus rīko labdarības biedrības „Atbalsts” vadītāja Valentīna Vaivode un biedrības aktīvākie cilvēki, klāt  pieaicinot daudzas čaklas un meistarīgas rokas no Viļānu novada un pārnovadiem. Izstādes eksponātu klāsts ir ļoti plašs, daudzveidīgs,bagāts ar autoru izdomu un darbiņiem pievienoto sirds siltumu un mīlestību. Apmeklējiet šo jauko izstādi, kuras galvenais mērķis ir savākt ziedojumus priekš dāvanām tiem cilvēkiem, kuriem Ziemassvētki nesola ne bagātīgi klātus galdus,ne krāšņas dāvanas, ne plašu draugu loku!  Lai arī viņu sirdīs iedegas cerība un svētku sajūta!Šajā sakarā prātā nāk Raiņa filosofiskās rindas:
"Gūt var ņemot,
Gūt var dodot,
Dodot gūtais neatņemams..."
Kas tad ir Advente? Vārds "Advente" cēlies no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē ATNĀKŠANU". Gadu no gada Kristus nāk pie mums, ar savu neredzamo, vien dvēselē jaušamo klātbūtni un dievišķo piemēru rosinot mūs kļūt  tīrākiem domās, vārdos, darbos, sirsnīgākiem, nesavtīgākiem un mīlošākiem.
Ar pirmo Adventes dienu  mēs uzsākam Ziemassvētku gaidīšanu. Taču Adventes laikam ir vēl kāda būtiska, dziļi simboliska vērtība — pirmām kārtām tieši ar Pirmo adventi sākas kristīgās baznīcas jaunais gads.
 Tradicionālā Adventes krāsa ir VIOLETA, kas norāda, ka ir gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka  ir sācies gavēņa laiks, vienlaikus akcentējot, ka Adventa laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika. Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī DEBESZILĀ krāsa, kas ir CERĪBAS krāsa.Savukārt SARKANĀ akcentē Jēzus bezgala nesavtīgo MĪLESTĪBU uz cilvēkiem.
Neiztrūkstošs Adventa simbols ir vainags, kuram tradicionāli ir apļa forma . Aplis nozīmē pabeigtību un pilnību, kā ari bezgalību, norādot uz dievišķo. Parasti to veido no mūžzaļajiem augiem, kas liecina par mūžīgo dzīvību. Visbiežāk vainagā izmanto egļu zarus, jo to galos skujas veido krustam līdzīgu figūru. Mūsdienās Adventa vainagu veido  no visdažādākajiem materiāliem( par to var pārliecināties apmeklējot iepriekš minēto izstādi) vai arī aizstāj to ar izgreznotu svečturi vai skaistu kompozīciju.
 Sveces, ko dedzam Adventa vainagā, nav tikai un vienīgi krāšņs  dekors, kurš modinātu mūsos tuvojošos svētku sajūtu. Tās ir Dieva gaismas simbols, kas ienāk pasaules tumsā, lai vairotu šo gaismu un gala rezultātā uzvarētu mūsos ieperinājušos tumsu... Pie tam katrai no Adventa svecēm ir sava, īpaša nozīme.
PIRMĀ SVECE (kura kopš vakardienas spoži mirdz mūsu Adventa vainagos) simbolizē cerības gaismu un  atgādina mums senos pravietojumus par Dieva Dēla drīzu piedzimšanu.
Adventa laiks tradicionāli ir kluss un mierīgs, rosinošs uz pārdomām, uz lielo dvēseles tīrīšanu, nožēlojot savus  izteiktos  skarbos vārdus, sliktos darbus,dusmas, nenovīdību un īgnumu. Šis ir īstais laiks lūgt piedošanu Dievam un cilvēkiem, kā arī piedot saviem pāridarītājiem.
Lai mums visiem  izdodas!
 Anda Skrindževska
 P.s. Fotogrāfijās redzami labdarības b-bas "Atbalsts" rīkotās izstādes fragmenti.
 
 

2012. gada 28. nov.

Apgūstam labas manieres


Cilvēkiem nepieciešams tikties un kopā pavadīt laiku. Viesos iešana un viesu uzņemšana ir sabiedrības veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Uzvedība pie galda un ēšanas kultūra ir mūsu kultūras izpausme. Kāpēc jāievēro  uzvedības normas? Ne vienu reizi vien ir mēģināts definēt jēdzienu „labas manieres”. Kaut arī tas šķiet ļoti vienkāršs jēdziens, izrādās, ka to izskaidrot nemaz nav tik viegli. Atbildi uz šo jautājumu visaktīvāk ir meklējuši angļi, kas ilgu laiku tiek uzskatīti par etiķetes normu noteicējiem.

 Kas tad ir laba audzināšana? Kur slēpjas tās būtība un kas šeit ir galvenais? Gluži vienkārši- rēķināšanās ar citiem.

 Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces 4.a klases skolēniem organizēja derīgo padomu stundu „Labas manieres”. Uz pasākumu bibliotēkā skolēni ieradās kopā ar klases audzinātāju Ilgu Macāni. Lai sagatavotu derīgo padomu stundu, tika izmantota Alana Aleksandra Milna grāmata „Pūka pieklājības grāmatiņa”. Šīs populārās bērnu grāmatas autoram janvārī atzīmējām 130 gadu jubileju. Pazīstamo darbu „Vinnijs Pūks un viņa draugi”  rakstnieks uzrakstīja 1926.gadā, bet latviešu valodā tas pirmo reizi tika izdots pirms 45 gadiem.
 Derīgo padomu stundā skolēni uzzināja dažus interesantus faktus no rakstnieka A.Milna dzīves un daiļrades. Pasākuma gaitā runājām par tēmām „Viesošanās”, „Uzvedība pie galda”, „Izklaide”, „Sarunas” un „Citi derīgi padomi”.
 
Klātesošie labprāt atbildēja uz bibliotekāru uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, „Kāds ir labs temats sarunas uzsākšanai?”, „Kur servējot uz galda liek šķīvi, nazi, karoti un dakšu?”, „Vai runāt ar pilnu muti ir pieklājīgi?” un citi. Par pareizo atbildi katrs dalībnieks kā balvu saņēma konfekti. Pusstunda aizritēja nemanot.
 
Vecākā bibliotekāre Ināra Mičuliša

 P.s.Ināras Svilānes foto

 

 

 

 

                                                 

2012. gada 23. nov.

Sveicam Pāvelu Plotņikovu



Svarīgs notikums radošās kopas "Atļaujies ienākt" dzīvē.
Kopas dibinātājs un kurators Pāvels Plotņikovs šī gada 31. oktobrī uzņemts Krievijas Rakstnieku Savienībā.
Mēs priecājamies kopā ar Tevi, Pāvel, par šo nozīmīgo sasniegumu un no sirds vēlam, lai Tava talanta dzirksts kvēlo aizvien spožāk un spožāk, dāvājot sirds siltumu un gaismu saviem tuviniekiem,draugiem un plašam lasītāju lokam, kurš nemitīgi pieaug.
Mārītes Strodes dzejolis "Baltās kallas"ir kā mīļa dāvana Tev no mūsu radošās kopas.


Vai baltajai karaliskajai kallai
Piemīt kāds nezūdošs spēks,
Majestātiskais cēlums,
Nesalaužams gars?
Vai trauslajai zieda burvībai,
Kuras baltajā kausā dzeltena vālīte mīt,
Piemīt noslēpumainība un trausla dvēsele?
Tā atveras tad,kad pasaule
Baltā stingumā gaidās sasalusi.
Vai zieda balto brīnumu
Tā ir no ziemas sniega paņēmusi?
No kurienes šim cēlajam ziedam
Tāda pārliecība,spēks?
Uzziedēt aukstajā ziemas salā,
Par spīti vētrām un puteņiem,
Un ilgajai tumsai.
Caur balto zieda gaismu viņa pasaulei teic,
Ka arī tad,kad apkārt tikai
Melna tumsa valda,
Mums jāprot savās dvēselēs
To balto gaismu saglabāt.
Un ik rītu tā,kā baltai kallai
Visai pasaulei no jauna uzziedēt.

P.s. Vai tā nav dzejnieka patiesā sūtība starot kā baltai kallai tumsā un salā?!


 

2012. gada 16. nov.

Mūsu Latvijai- svētkos




Mārīte Strode
Sarkana lentīte,
Balta lentīte,
Sarkana lentīte.
Kopā tās visas
Pār mūsu Latviju plīvo!
Par mūsu Brīvību teic!
Lai gadsimtiem latviešu tauta dzīvo!!!

2012. gada 15. nov.

Tuvplānā- Ziemeļvalstu rakstnieki...



Nu jau 15. gadu pēc kārtas Latvijas bibliotēkās novembra mēnesī tiek rīkota Ziemeļvalstu nedēļa.
Šogad no12. līdz 18. novembrim lasītāju uzmanība īpaši tiek virzīta uz mūsu tuvo kaimiņvalstu vēstures un kultūras mantojuma dažādību.Šajā ziņā uzmanības vērti ir arī gan unikālie dabas pieminekļi, gan skaistās, sakoptās pilsētas, gan ziemeļnieku dzīves veids un savdabīgās tradīcijas.
Mūsu bibliotēkā ir atrodami daudzveidīgi informācijas izdevumi tiem, kuri vēlas doties ceļojumos uz šīm valstīm vai arī vienkārši neklātienē iepazīties ar tām. Ir arī daudz saistošu daiļdarbu, uz kuriem īpaši gribas vērst šajā nedēļā jūsu uzmanību.
Joprojām ļoti iecienītas jauniešu vidū ir zviedru rakstnieka Stīga Lārsona grāmatas. Ilgu laiku uz šo triloģiju bija lasītāju rinda. Lai arī liela daļa no gribētājiem ir tās izlasījuši, tomēr šīs grāmatas joprojām ir dabūjamas tikai pēc pieprasījuma.
Vai jūs jau esat iepazinuši rakstnieci  Kamillu Lekbergu? Ja nē, tad teikšu tā-viņa ir viena no spožākajām mūsdienu zviedru detektīvrakstniecēm.Tā ir autore, kuru mēdz salīdzināt ar pasaulslaveno Agatu Kristi. Pašlaik mūsu abonementa plauktā ir 2 populāri Lekbergas romāni.

Ērikas bērnības draudzene Aleksandra ir mirusi. Bēdu nomāktie vecāki lūdz uzrakstīt rakstu vietējai avīzei, un šis fakts liek Ērikai iedziļināties norisēs, kas ļautu izprast draudzenes dzīves un nāves apstākļus. Viņa satiekas ar bērnības draugu Patriku, lai kopā atklātu noslēpumus, par kuriem klusēts tik ilgi...
Intriģējoši, vai ne?
Alkatība  - ir galvenais iemesls slepkavībai labākajā Kamillas Lekbergas detektīvromānā "Akmeņkalis". Dažādi stāsti, notikumi, cilvēku likteņi un sižeta blakuslīnijas savijas vienotā, grūti atraisāmā mezglā- kādas jaunas meitenes slepkavības izmeklēšanas procesā.
Sofi Oksanena ir mūsdienu somu rakstniece, kurā īpašu slavu iemantojusi, pateicoties savam izcilajam romānam "Attīrīšanās" .Tas ir saņēmis neskaitāmas balvas un prēmijas, kā arī ilgu laiku bijis Somijas, Igaunijas un citu valstu visvairāk pārdoto grāmatu sarakstā. Romāna galvenā sižeta līnija ir kādas vecas sievietes Alīdas Trū atmiņu stāsts par jaunības traģisko mīlestību uz 20.gadsimta Igaunijas vēsturisko notikumu fona, kurā savu skaudro zīmogu ir iespiedis arī padomju laikā pieredzētais un pārdzīvotais. Jūs varbūt pārsteigs tas, ka somu rakstniece raksta par Igauniju?Izrādās ka 1977.gadā dzimušās Sofi Oksanenas māte ir pēc tautības igauniete.
“Pētera Hēga blikseniskās sarunas par nakti un mīlestību ir spilgts notikums literatūras vēsturē. Nepiespiestā, gudrā dialogā ar literatūru un klasiskajām zinātnēm, katrā stāstā savu, Pēters Hēgs mūs iesaista stāstu lokā, kas klasiski robežojas ar vecmodīgumu. Lokā, jo stāstu norises laiks ir viens datums – 1929. gada 19. marts, un viena tēma- – mīlestības daba un priekšnosacījumi. Mierīgi un spēcīgi Hēgs atklāj mums likteni pēc likteņa,, beigās savienojot ietvaru ar kodolu vienā veselumā, kas nesatricināmi apstiprina mīlestības kvantu lēcienu: neviens cilvēks nedzīvo noslēgtā sistēmā, tāpēc mīlestība neļauj sevi reducēt līdz termodinamikas likumiem. Pētera Hēga stāsti nav “tikai” labi izdevies dāņu daiļliteratūras darbs. Hēgs ir teicami pabeidzis starptautisko klasi.”
 Sērens Vintenbergs
Vārdu sakot, izcilā formā apvienota romantika ar mistiku un fantāziju.
 
Svens Hasels, dāņu rakstnieks, Otrā pasaules kara gados tika notiesāts par dezertēšanu no vācu armijas un nosūtīts uz soda pulku Krievijas frontē. Romānā
"Leģions ziemā" viņš apraksta piedzīvotās kara šausmas un necilvēcisko attieksmi soda leģionā.
 
"Trīs nedēļu laikā mūsu armijas būs Maskavā," fīrers paziņoja.
Svens un viņa biedri no soda bataljona gan domāja citādi, taču neviens neklausījās pasaules padibenēs. Pusbadā, slikti apbruņoti un jau sen zaudējuši jebkādu cilvēcīgumu, viņi kļuvuši par nenozīmīgām nogalināšanas mašīnām. Taču pat Mazais, Porta un Leģionārs ir pārsteigti, sastopot par sevi negantāku un zvēriskāku ienaidnieku, kas apbruņots ar ko briesmīgāku par ieročiem, - skarbo Krievijas ziemu. Centimetru pa centimetram virzoties pa sasalušo, asinīm slacīto un šāviņiem sadragāto zemi un pēc tam uzsākot neizbēgami garo atkāpšanās ceļu, viņu vienīgā doma ir izdzīvot.
Romāns neapšaubāmi būs interesants vēsturiskās prozas cienītājiem.
 
Es jums piedāvāju pavisam nelielu ieskatu mūsdienu Ziemeļvalstu literatūrā. Mūsu bibliotēkas plauktos ir daudz izcilu zviedru,norvēģu, somu, dāņu, igauņu, islandiešu  rakstnieku prozas darbu, ar kuriem jums ir iespēja iepazīties, diendienā apmeklējot bibliotēku.Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa jau otrajā pusē. Tai sekos citas ne mazāk interesantas aktivitātes mūsu valsts bibliotēkās,  arī mūsējā. Tomēr nepaejiet garām šo valstu autoru grāmatplauktiem!Daudzu rakstnieku grāmatas ir īsts atradums mūsdienu izvēlīgajam lasītājam. Nāciet, mēs jums palīdzēsim sameklēt tās!
 
 

 


2012. gada 13. nov.

Jauno mākslinieku diplomdarbu izstāde

Līdz 30.novembrim mūsu bibliotēkas pieaugušo lasītavas telpas rotā Viļānu mūzikas un mākslas skolas 3 absolvenšu diplomdarbi. Apmeklētājus, kuri jau ir iepazinušies ar diplomantu darbiem, pārsteidz gan to kvalitāte, gan ieguldītā darba apjoms, gan arī autoru vecums. Kā nekā meitenēm ir tikai divpadsmit, trīspadsmit un četrpadsmit gadi! Bet viņu čaklo rociņu veikums ir patiešām ievērojams un atzinīgi vērtējams.
 
Lūk, ko par meiteņu iecerēm un to gala rezultātu stāsta diplomdarbu vadītāja Maija Podnieka:

"Jelizaveta Klimanova par sava diplomdarba tēmu ir izvēlējusies Zodiaka zīmes. Jaunā māksliniece ir strādājusi ar krāsu zīmuļiem un rapidogrāfu. Katras zīmes pamatelements ir koks, kura stumbrs un zari, Lizas iztēles vadīti, pārtapuši par fantastiskām horoskopa zīmēm. Turklāt diplomdarbam dziļāku jēgu piešķir fakts, ka koks ir Zemes un Visuma vienotības simbols.

Galēniete Zaiga Rubene savā diplomdarbā attēlojusi gadalaikus, kuri savā kŗāsu bagātībā nomaina viens otru. Šī tēma ir izvērsta uz 4 filca auduma gabaliem A3 lapas lielumā un izpildīta filcēšanas tehnikā.Visos minētajos darbos centrā ir pāva figūra, kas idejiski no laiku laikiem nes sevī nemirstību, atdzimšanu, skaistumu, cieņu un kaisli. Veidot pāvus Zaiga izvēlējās arī tādēļ, ka viņas krustmāmiņa audzē šos skaistos, cēlos un gudros putnus. Un vēl šīs brīnišķīgās gleznas mums, skatītājiem, stāsta par to, cik liels darbs un milzīga autores pacietība tajā ieguldīta.

"Dzimtā māja"- tā saucas galēnietes Agitas Sprindžas roku darbs. Veidojot šo tamborēto gobelēnu, meitene vispirmām kārtām ir domājusi par to, kā iepriecināt savus vecākus, kuri ir nesen pabeiguši šo jauno ģimenes namu. No gleznas staro autores mīlestība un pateicība saviem visdārgākajiem cilvēkiem pasaulē-mammai un tētim.Agitai patīk tamborēt, un dzimtā māja ar krāšņo puķu dārzu priekšplānā ir izdevusies lieliska."

Ik dienas lasītavā iegriežas cilvēki palasīt žurnālus, pasērfot internetā.  Bet ir arī tādi apmeklētāji, kuri iegriežas pie mums ar mērķi apskatīt izstādi.
Mīļās meitenes! Jūsu 5 mēnešu ilgais darbs bija tā vērts, jo ir izraisījis patiesu prieku un apbrīnu vai katrā no apmeklētājiem. Lai jums arī turpmāk veicas radošajā jomā!

2012. gada 7. nov.

Novembra slapjdraņķis

Ināras Svilānes foto
Manā un tavā pilsētā jau kuro dienu pēc kārtas līst. Lietus lāses uz palodzēm un logu rūtīs apnicīgi dungo savu melanholisko meldiņu.
 Vēja plosīšanās, cenšoties noraut pēdējo krāšņo rudens lapu, drūmi padebeši, peļķes, dubļi un blāvi pelēkie toņi visapkārt...Tas viss ir  tik piederīgs novembra mēnesim. Parasti lielākajā daļā iedzīvotāju tas izraisa skumjas pēc aizgājušās vasaras un izauklē depresīvu noskaņu.
 Bet ir cilvēki, kas arī  nemīlīgā laikā prot iedegt sevī un apkārtējos prieka dzirksti. To droši varu apgalvot par radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku Bruno  Baronski. Allaž labā garastāvoklī, allaž, kaut ko pie sevis dungodams, viņš ikdienā nes sevī jaunas muzikālas  un literārās ieceres, vienlaikus  dāsni dāvājot savu optimismu līdzcilvēkiem.
Mīļie emuāra draugi! Izlasiet Bruno Pavloviča 5.novembrī uzrakstītās dzejas rindas, un arī jums tiks kāds dzīvesprieka un laimes vitamīns!

Бруно Баронский

Что прекрасно и что интересно,
Непогода для нас хороша.
И деревья сверкают прелестно,
Блики луж, а поёт душа.

Кто зонты поднимает, кто ворот,
Кто бежит, кто бредёт кое- как,
Но мы знаем,что это наш город
И с другим не сравним никак.

Сколько разных имён и наречий-
Перечислить не в силах их я.
Мы любые приветствуем встречи.
Приезжайте! Мы- Латвия.

От души и поём, и танцуем,
Слышны песни на всех языках.
Только что на конях не гарцуем,
А любовь у всех на устах.

2012. gada 6. nov.

1.novembra joks


Maijas Podniekas foto
 

Esam pieraduši pie tā, ka 1. aprīlis ir jautras āzēšanās diena. Bet izrādās, ka daba prot pajokot arī pelēkajā rudens laikā, kad laukā ir bijis gan sals, gan arī kārtīgi puteņojis. Kamēr Latvijas citā pusē cilvēki no sniega rauš ārā dzeltenas gailenes, tikmēr Rikavas apkārtnē viļānietis Anatolijs Goršanovs ir atradis branga izmēra sēņu karalieni-baraviku. Nu, ko! Kā redzams- sēņu sezona turpinās. Aujam kājas un ar sēņu groziem uz mežu!

2012. gada 30. okt.

Sarkans uz balta


Betija Berga

Deg ugunīs
Kļavas kā trakas
Un smejas
Svilst zeme zem kājām
Kā nomoda nakts
Un sarkanas krēpes
Kā ķēve pa vējam
Velk pusnaktī dzimusī
Rudeņa nakts.

    *****

Sarkans uz balta
āboli sniegā
krīt
švīkājot vakar jukušās pēdas
iekausē dvēseles dzīvsudrabā
neapstāšanos
sajūtām nesalst
sniegs kā šķidrauts slāpē tumstošo izmisumu
kailajā zarā
plēšot dzīslas
pulsē dzīvība
tik un tā
kraukšķīgo lapu cukurgailīši
garšo pēc bērnības visuvarēšanas un nebeigšanās
saules atstaros deg apvāršņa sasaukšanās ar rītdienas
debesīm
sarkanas uz balta
kliedz ābolsirdis
acis uz pasauli nomodā

2012. gada 26. okt.

ZĪMĒSIM, GLEZNOSIM UN RĀDĪSIM CITIEM.


  Vēlēšanās atveidot ar līnijām un krāsām apkārtējo pasauli cilvēkam radusies ļoti sen. Pirms 30 tūkstošiem gadu senajā akmens laikmetā cilvēki neprata ne lasīt, ne rakstīt, taču viņi prata zīmēt.
  Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieki organizēja pārrunu, kurā piedalījās Viļānu mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Maija Podnieka, 5.a klases skolēni un viņu audzinātāja Sarmīte Seržane. Klātesošie tika iepazīstināti ar Amandas Zeimules, Karīnas Nadežnikovas, Laimas Rukmanes un Samantas Zirnītes zīmējumiem.
  Ikreiz, kad Tu glezno vai zīmē, Tu kaut ko pastāsti par sevi. Vienalga, vai glezno ābolu vai suni, Tu tos uzgleznosi tā, kā pats tos redzi. Neviens cits tos neuzgleznos tieši tāpat kā Tu. Un tas ir ļoti svarīgi. Tieši tā ir mākslas būtība- rādīt citiem lietas tā, kā tās redz pats mākslinieks. Iedvesmas avots var būt iztēle vai sapņi, taču tikpat nozīmīgas var būt arī ikdienišķas lietas- tējas tase vai skats, kas paveras no loga.
  Arī šīs izstādes darbu autorēm katrai ir savs stils un zīmēšanas tehnika.
Tā, piemēram, Amandai ļoti patīk zīmēt zirgus.
  Ja jūs vēlaties savus zīmējumus redzēt bērnu literatūras nodaļas izstāžu stendā, laipni lūdzam- nesiet mums!

                                   Viļānu pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre
                                                               Ināra Mičuliša