Ināras Svilānes foto
Vai vientuļam kokam ir labāk būt?
Un kailam, vienam ,vientuļi purvā pūt?
Kas izstāstīs cik gadsimtus,
Viņa dzīslas jau rimušas?
Kas pateiks cik asaras dzimušas.?
Kādi vēji plosīja to.
Cik saules glāstu to skāra.
Cik no savas mīlas viņš kāva?
Lepnums.
Spītība.
Kam tas viss?
Saknes kailās stipri zemē turas.
Kailās rokas izmisumā mirst!
Kam tas viss?
Vientuļam vanagam atveldzēt spārnus.
Sniegam uzsnigt un nokust.
Kailajos zaros.
Bez dzīvības.
Bez mīlestības.
Nesaplauks ziedi.
Nelido taureņi.
Tik melna čūska lodā gar saknēm.
Un tā savādi smīn, dzirkstošām acīm-
Vēl viena dzīvība dzisīs- mīlestību nezinot,
Kaisli nejūtot un neizdzīvojot.
Nu saki man-
Vai vientuļam kokam labāk ir būt?
Vai labāk sadegt ugunīgās liesmas,
Tā krāšņi sadegot dzirkstelēs debesīs aizlidot?
12.03.2012
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru