Oktobrī dzejnieku kopai"Atļaujies ienākt" klāt nāca vēl viens radošs cilvēks-dekšāriete Alita Svilāne.Pirmā iepazīšanās ar viņu, lai ir caur viņas dzejas vārsmām.Aiz katra vārda slēpjas autores domas, izjūtas, noskaņojums, sapņi un ilgas.
Alita Svilāne
Ilgas
Ilgas
Tās ir kā zvaigznes,
Kas paceļ virs zemes
Un tālumos aiznes
Ilgas
Kā varavīksnes tilts,
Kuram tuvāk ejot,
Krāsas pazūd un dilst
Ilgas
Tās neprāta dziļumā kaist,
Bet skaidrībai austot,
Tās izzūd un gaist
Ilgas
Tas dzīvē ir nesasniedzamais
****
Magoņu guni, kad kursi,
Lai nelaimes aizdzītu spēji.
Ziedos laimes putekšņus bursi,
Lai aiznes tos pasaulē vēji.
Tad saziedās magoņu pļavas
Un reibinās cilvēku prātus
Tās domas labās būs tavas,
Kas aizsāks brīnumu stāstus.
Būs prieka apvīti vārdi,
Ko laimīgi cilvēki iedos.
Būs pasaule vaļā kā vārti,
Kur stāvēsi magoņu ziedos
****
Nikna uguns tā kvēlo
Nav, kas vientuļo dvēseli žēlo
Ielaužas sāpe tik spēji
Aizslauka prieku debesu vēji
Dvēsele izžūs kā slāpēs
Tai sāpēs, tai sāpēs
Un pāri paliks tik čaula
No akmens un cietākā kaula
Nedzīs asnus dvēsele mana
Vienai dzīvei sāpēts jau gana
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru