Ināras Svilānes foto
Mārīte Strode
Mazs, zils neaizmirstulītes ziediņš
Iegulst manā plaukstā.
Notrīc sirds!
Un atkal tu nezini,
Ko tu vari sagaidīt.
Zilās acīs iedegas liesma.
Vai tu zini, kā tas ir,
Samirkt maija lietū?
Kā ir basām kājām pastaigāt
Tikko izplaukušā zālē?
Vai tu zini, ko es gribu?
Līdz neprātam iemīlēties tevī.
Samirkt ābeļziedu lietū.
Basām kājām dejot pieneņu pļavā
Un nebaidīties, kad debesīs,
Kuras violetas gaismas pielietas, uznāk negaiss.
Vai tu zini kāpēc tā?
Tāpēc, ka viens zils neaizmirstules ziediņš
Iegulst manā plaukstā.
Un man ar to pietiek!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru