2012. gada 7. dec.

Otrajā Adventa svētdienā

 
Daudziem no mums Advente ir laiks, kas piepildīts  ar klusām ilgām un cerībām. Vēl jo vairāk šīs sajūtas pastiprina tur laukā, aiz loga graciozi krītošās sniega pārslas, kuras pamazām apklāj zemi ar baltu villaini un padara gaišākas mūsu domas šajās īsajās un tumšajās decembra dienās. Tās ved mums pretī kaut kam ļoti gaišam un mīļam, drusku piemirstam un pazaudētam dienu mežonīgajā skrejā, tam kas mums atkal no jauna jāatrod un jāsajūt šajā Adventa laikā.
Pēc dažām dienām iedegsim otro sveci Adventa vainagā...                                                                                                                         
 Anda
 
Iveta Dimzule
 
Adventei
 
Es ērkšķi apsedzu-
Tas samtā mirdz ,
Pār sausām smilgām
Klāju plīvurus.
 
Es sauli aizdedzu-
Viss zaigot sāk,
Pār zemi gaismas
Ticība nāk līt.
 
Es melno akaci
Simts dvēslēs sedzu-
Pār debesīm zied
Rudzupuķu tilts.
 
Es sevi sārņiem uzsedzu,
Lai uzzied zeme balta,
Es atnāku pie katra,
Es...
 


Nav komentāru: