2010. gada 27. dec.

Mūsu laikmeta zīmes

Alita Svilāne
Glābējsilīte Mirdz zvaigznes tumšajās debesīs Kāds bērns atkal silītē dus Un nenāk trīs gudrie pie silītes šīs Vien mātes izmisums kluss Vēl pēdējo reizi pieskāriens silts Vēl pēdējo reizi acu skats Un zudīs uz mūžību asiņu tilts Paliks neziņas akacis plats Vien eņģeļa spārna gaisīgais glāsts Spēj mātei šo soli piedot Ir laikmetam šim uzlikts lāsts Kas mātēm liek bērnus atdot Tik zvaigzne tumšajās debesīs mirdz Būs citai ko sargāt un lolot Ir sarauta gabalos mātes pukstošā sirds Ticot, cerot un mīlot 13.12.2010
*****
Paņem saulstaru plaukstā,
Ielaid to dvēselē savā.
Sildīs tas nedienā aukstā,
Priecēs visbargākā salā.
Paņem saulstaru plaukstā,
Pacel augstu virs galvas-
Uzspurgs dvēsele augšā
Pēc likteņa nolemtās balvas.

Nav komentāru: